Lapas karte: Muzejs >> Notikumi >> Rakstu arhivs

2017. gada raksti

SVĒTKU DIENA KUBALU SKOLĀ – MUZEJĀ
Sestdien, 17. jūnijā no plkst. 14:00 – 18:00 būsiet gaidīti
Kubalu skolas 175 gadu un muzeja 45 gadu jubileju svinībās!
 
Dienas laikā pievērsīsim uzmanību skolas ēkas un muzeja vēsturiskajai pieredzei un nākotnes iespējām. Aicinām piedalīties un apgūt ko jaunu dažādās interesantās darbnīcās!
 
SVĒTKU PROGRAMMA
14:00 – Ievadvārdi
14:15 – 15:30 Mājinieku un ciemiņu runas
• Muzeja izveide un attīstība. Skolas ēka – mantojums, tā saglabāšana un rītdiena.
• Muzikāls pārsteigums
15:30 – 17:30 Izstādes un ekspozīcijas
Darbnīcas:
• Rotaļas kopā ar Ināru Salavu un folkloras kopu „Rotaļnieks”
• Restauratora padomi senlietu saglabāšanā
• Pīrāgu gatavošana un cepšana skolas maizes krāsnī
• Piena ceļš
• Telpu rotāšana
• Vainagu pīšana
17:30 *Svētku galds*
Dundagas novada pašvaldības 
Kubalu skola - muzejs
Viss raksts
31.05.2017.  |  
Skolas ēkas un muzeja jubilejas nosvinētas godam!

17. jūnija pēcpusdienā Kubalu skolas – muzeja durvis bija plaši atvērtas, gaidot mazus un lielus ciemiņus, muzeja draugus, atbalstītājus un sadarbības partnerus, lai atzīmētu skolas ēkas 175. gadu un muzeja 45 gadu jubileju!
Pašā iesākumā tumšie mākoņi ar dažām lietus lāsēm vēlēja radoša darba bagātus gadus skolas sētai un svētku radīšanas prieku sanākušiem ļaudīm.
Svētkus atklāja Dundagas novada domes izpilddirektore Zinta Eizenberga un muzeja vadītājs Ivars Abajs. Dundagas pašvaldības laba vēlējumus muzeja rītdienai iemūžinās dāvinātais koks – krasta ķļava. Tā zaļos tepat, agrākā Mālkalnvalka krastā, blakus Dundagas kora stādītājam ozolam un dundadznieka Viļņa Mitlera dāvātai eglei.
 
Turpinājumā ar rakstnieka Herberta Dorbes 1964.gadā pausto ideju par muzeja izveidi iepazīstināja H. Dorbes muzeja vadītāja Inese Aide. Mirdza Jonele, Talsu novada muzeja direktore, turpināja stāstu par muzeja izveidi un tā atvēršanu 1972.gadā, pieminot toreizējo muzeja darbinieku, direktores Annas Rasas devumu un vietējo dundadznieku atbalstu. Kubalu skolas – muzeja vadītājs Ivars Abajs raksturoja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja lomu muzeja aizsākumā, latviešu kulturvēstures pētnieku, literātu Romāna Pussara un Saulcerītes Vieses ieguldījumu muzeja ekspozīcijas izveidē. Īsumā raksturojot sabiedriskā muzeja darbības laiku, muzeja vadītājs pievērsās pārmaiņām, ko kopš 1992.gada Dundagas pagasta, tagad novada, pašvaldības muzejs piedzīvojis. Pateicības vārdi tika veltīti sabiedriskā muzeja darbiniekiem: Klaudijai Kēnigsvaldei, Marinai Kēnigsvaldei, Birutai Šenkevicai, Ritai Langmanei un pašvaldības muzeja darbiniekiem. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietnieks Mārtiņš Kuplais savā uzrunā muzeju salīdzināja ar bērnu, kurš tomēr nekad nepieaug, – par to visu laiku jārūpējas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris sniedza īsu ieskatu kultūras pieminekļu sadalījumā un iepazīstināja ar citām Latvijas un kaimiņvalstu vecākajām saglabātām koka skolas ēkām. Ar topošo Kubalu skolas ēkas restaurācijas būvprojektu, muzeja telpu plānojumu, iepazīstināja arhitekte Ināra Caunīte. Sarunu daļu noslēdzām ar sadarbības tēmu. Tikai kopīgiem spēkiem: sadarbībā ar novada ļaudīm, kultūras, izglītības iestādēm, kultūras vērtību glabātājiem muzejos, bibliotēkās, arhīvos un profesionāļiem dažādās radoša darba nozarēs arī mazs muzejs var pastāvēt un paveikt lielus darbus. Par ilggadīgo sadarbības pieredzi ar Kubalu skolu - muzeju runāja vistālāko ceļu mērojušie ciemiņi no Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeja Igaunijā.
Svētku dienas darbnīcas ar skaistu klases harmonija spēli ievadīja ērģelniece Ievas Jurga. Īpaši jauki bija dzirdēt Ernesta Dinsberga 1859.gadā sacerēto “Dziesmiņu pie skolmeisteru sanākšanām dziedama” ar viņa toreiz izvēlēto melodiju - Ludviga van Bēthovena komponēto “Odu priekam”. Pēc tam bija iespēja izstaipīt kājas un pievērsties organizētajām darbnīcām. Saimniecības ēkā restaurators Aigars Vējkrīgers rādīja un stāstīja, kā tīrīt un saglabāt koka priekšmetus, cīnīties ar mazo grauzēju – ķirmi. Turpat blakus ciemiņi, Vilnim Iesalniekam un Ilzei Iesalniecei- Brukingai piepalīdzot, varēja “malt” pienu un kult sviestu. Turpat sētā gan lieli, gan mazi devās rotaļās kopā ar folkloras kopu “Rotaļnieki” Ināras Salavas vadībā. Krietnam palīgu pulkam palīdzot, kopā ar mājiniekiem Guntu un Mārtiņu virtuvē un skursteņnamā darbojoties, skolas maizes krāsnī izcepām pīrāgus.
Kad viss bija sagatavots, vēl tikai atlika izrotāt telpas ar meijām, uzklāt svētku galdu un appušķot sevi ar vainagiem. Svētku galds bija klāts ar pašu ceptajiem pīrāgiem un citiem vietējiem gardumiem –sklandraušiem, kazas sieru, jubilejas kliņģeri u.c.. Pateicamies Elmai Zadiņai, Mārai Šleinerei un Dundagas veikalam “Top”!
Pēc plaša ceļojuma pa Vidzemes muzejiem un bibliotēkām, skolas ēkas bēniņos uz brīdi “atpūtās” sadarbībā ar Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeju Igaunijā pērn veidotā ceļojošā izstāde “Kas vīņ tād i’? / Kes nad on?”. Viesistabā jaunajās vitrīnās bija skatāma izstāde ar muzeja krājuma materiāliem par novada skolu, kultūras un saimniecisko iestāžu vēsturi. Saimniecības ēkā piedāvājām ekspozīciju ar iedzīves priekšmetiem un darba rīkiem, arī ieskatu skolas vēsturi ilustrējošos attēlos. Turpat varēja ieklausīties Arnolda Grīnfelda atmiņu stāstos par skolas dzīvi šeit 1930.gados.
 
Par palīdzību pasākuma organizēšanā un norisē pateicamies mājiniekiem, darbnīcu un aktivitāšu vadītājiem. Priecājāmies par Dundagas novada pašvaldības, Saimnieciskā dienesta un Dundagas Kultūras pils sniegto atbalstu! Pateicamies visiem “katķisma” stundas skolotājiem, runu teicējiem! Jauks pārsteigums mums bija Ivara Šleinera kaziņu ganāmpulks skolas aplokā! Liels paldies sveicējiem, visiem ciemiņiem par kopīgi radīto svētku dienu!!
 
Uz drīzu tikšanos!
 
Kubalu skolas- muzeja ļaudis
 
22.06.2017.  |  
Kubalu skolā – muzejā izmēģināja jaunu muzejpedagoģisko programmu “Pārkrievošanas izaicinājumi Kurzemes pagastskolās”
29. maija rītā Kubalu skolā – muzejā notika sparīga gatavošanās, lai sagaidītu mūsu muzejpedagoģiskās programmas “Pārkrievošanas izaicinājumi Kurzemes pagastskolās” aizsācējus - Dundagas vidusskolas skolēnus. Jaunais muzeja piedāvājums veidots atbilstoši skolu 8.klašu skolu mācību programmas saturam. Pirmie šo programmu izbaudīja Dundagas vidusskolas 8.klašu jaunieši, audzinātājas un vēstures skolotāja.
19. gadsimta pagastskolai neiederīgos mobilos tālruņus skolnieki uz laiku uzticēja skolotājām. Toreizējai skolai raksturīgo apģērbu muzejs, pateicoties VKKF atbalstam, bija jau sagādājis. Svārki un garie lindraki, linu krekli iznāca katram. Tie programmas dalībniekiem pietuvināja seno laiku skolas un skolnieku sajūtas. Notikumam gatavojoties, bijām lūguši katram izvēlēties sev citu vārdu, izpētīt apkārtnes mājvietu novietojumu, novērtēt ceļu līdz skolai: tolaik ik nedēļu to mēroja kājām.
Skolotāja lomā bija iejuties Dundagas amatierteātra „Vojmanšess!” aktieris Valdis Šleiners, kurš vadīja mācību stundas pārmaiņus abām klasēm. Kamēr viena klase nodarbojās ar zinību apgūšanu, otra līdzēja ar ūdens un malkas sanešanu, uguns iekuršanu skursteņnamā un tējas vārīšanu. Tikmēr otras stundas laikā atbilstoši 19. gs. skolas bērnu maizes lādes saturam uzklājām galdu, un spēlējām seno laiku spēles, piemēram, “Jēcīt, kā tu pīksti?”. Ierosinājums izspēlēt kādu spēli tepat, skolas sētā, iesākumā nekādu atsaucību neguva. Pārsteidzoši - mūsdienu jaunieši spēles galvenokārt piedzīvo virtuālā vidē, ne āra apstākļos.
Zināms pārbaudījums skolēniem bija satikšanās ar Kurzemes guberņas skolu inspektoru, kurš ieradās novērtēt skolēnu zināšanas. Arī skolotājs dabūja pasvīst, jo atkarībā no skolēnu atbildēm, viņa amats būtu apdraudēts. Tomēr uztraukums bija lieks – inspektora vērtējums nebija bargs. Inspektora lomā iejutās muzeja vadītājs Ivars Abajs.
Piedzīvojot 19.gadsimta skolu, sarunās pievērsāmies lauku darbiem zemnieku mājās, krievu valodas mācībai un tās nozīmīgumam, citu skolu pieejai krievu valodas mācīšanā, arī citām saistošām šī laikmeta tēmām. Brīžos, kad kādam programmas dalībniekiem gadījās atgriezties pie mūsdienu sarunas tēmām, palīdzēja skolotāja sieva Agnese (muzeja darbiniece Marta). Kāda no meitenēm pieminēja tādus vārdus kā ibumetins un ibustārs un pārējiem “pārsteigtiem” 19.gs. skolas bērniem paskaidroja, ka tās ir paštaisītas rotaļlietas.
Programmas noslēgumā, kad visi bija ieturējušies ar tēju, maizi un auksto gaļu, pārrunājām dienā pieredzēto. Jauno muzejpedagoģisko programma atzina par veiksmīgu un derīgu. Jaunieši to novērtēja kā ļoti interesantu un vēlējās, lai šāda veida programmas muzejs piedāvātu arī turpmāk.
Šobrīd izmēģinājumam ir pieejama vēl viena jauna programma: “A maizs kûl uz skuol: viena diena Dundangas Kubalu skolā”, kas ir veidota plašākai auditorijai un ļauj izbaudīt vecās skolas ikdienu pamatskolas vecuma skolēniem, arī pieaugušajiem.
Abas programmas paredzam iekļaut muzeja piedāvājumā, tās būs pieejamas visiem interesentiem.
Pateicamies Dundagas vidusskolas skolēniem, skolotājām un lieliskajam 19. gadsimta pagastskolas skolotājam Valdim Šleineram par patiesu ieinteresētību un atsaucību muzeja jaunajai ierosmei.
Bildes no ceļojuma apskatāmas šeit.

Marta Ratkeviča
Kubalu skolas - muzeja vecākā speciāliste
02.06.2017.  |  
Izdzīvosim Kubalu skolas mūžu “Muzeju naktī”
Šā gada Muzeju nakts 2017 tēma ir “Laika rats” par godu Eduarda Veidenbauma 150 gadu jubilejai! Arī muzejam šogad ir vairākas apaļas jubilejas, kuras pasākuma laikā izcelsim ar metodes Ceļojums laikā palīdzību: Kubalu skolas ēkai nu jau 175 gadi, bet muzejam aprit 45 gadi!
Vakarā gaitā viesiem būs iespēja izstaigāt skolas vēstures līkloču takas, aktīvi piedaloties vai vērojot skolas attīstību, sākot no idejas par tās nepieciešamību un celtniecību (1838), līdz pat mūsdienām. Pa ceļam piestāsim dažādos vēstures notikumos, kas palīdzēs atklāt skolā pieredzēto. Būs iespēja satikt Dundagas baronu Ostenzakenu, skolotāju Ernestu Dinsbergu, mācītāju Glēzeru un citus cilvēkus, kas Kubalu skolā dzīvojuši un strādājuši.  Piedzīvosim dažādus laika periodus, tajā skaitā Latvijas pirmos neatkarības gadus, “Padomju laikus”, muzeja atklāšanu, u.c.
Viesus aicinām būt atsaucīgiem un uzdrošināties aktīvi piedalīties sarunās vai pat izspēlēt kādu no lomām, kuras piedāvāsim pasākuma laikā. Īpaši priecāsimies, ja varēsiet ierasties drēbēs, kas palīdzētu iejusties 20.gs. Dundagas pagasta ļaužu lomās. Lai iezīmētu Padomju laika periodu, lūdzam paņemt līdzi arī pionieru kaklautus.
Muzeju nakts pasākums Kubalu skolā – muzejā kā ierasts sāksies plkst. 19:00 un ilgs līdz aptuveni plkst. 23:00. Aicinām piedalīties pasākumā no sākuma līdz beigām, lai veiksmīgi spētu izdzīvot laika ritumu!

Uz tikšanos 20.maijā!
Marta Ratkeviča
Kubalu skolas - muzeja vecākā speciāliste
09.05.2017.  |  
Siltā 20.maija vakarā izdzīvojām laika ritumu Kubalu skolā – muzejā!
 
Muzeju nakts tēma šogad bija Laika rats, kas mūs iedvesmoja veidot saistošu ceļojumu cauri vēsturei ar lomu spēles elementiem. Laikapstākļi mūs lutināja un kopumā muzeju apmeklēja aptuveni 60 cilvēku!
Viss sākās ar barona Ostenzakena pārrunām ar muižkungu Freiju par skolas novietojumu. Izvēlētā vieta – Kubali – neizdevīga iedzīvotājiem, toties ērta baronam. Šāda izvēle radīja daudz jautājumu Dundagas vietējo iedzīvotāju vidū, kas nekautrējās tos arī skaļi paust. Turpinājumā pieredzējām skolas trūcīgo sākuma posmu, kad Ernests Dinsbergs līdzēja bērniem pie sveces gaismas boksterēt dziesmu grāmatu. Bet drīz, ar jaunās skolas ēkas pabeigšanu, iezīmējas jauns, gaišāks posms, kad mācības vedās jau daudz labāk.  Izdzīvojām pārkrievošanās periodu, kad skolā stundu laikā ieradās inspektors un uzdeva  visiem rakstīt diktātu krievu mēlē. Piedzīvojām abus pasaules karus, kā arī pirmo neatkarību, kurai par godu pacēlām Latvijas karogu un nodziedājām himnu. Garām nepaslīdēja arī izsūtījuma posts, kad no skolas stundu laikā izveda Sofiju Dravnieci. Tika likti lietā arī pionieru kaklauti, kad Anna Iesalniece stājās pionieru rindās. Pionieru vadītājs rūpējās, lai jaunā pioniere  spētu nodot svinīgo solījumu, kas nevedās viegli. Drīz pēc tam jau skolu slēdz (1964.gadā) un skolas ēkā ievācas Dundagas MRS viesstrādnieki. Bet 1972. gadā steidzāmies atvērt Dinsberga muzeju. Atvēršanas svētkos uzrunu teica deleģētais partijas pārstāvis un atklāja muzeja zīmi. 1992.gads iezīmējas ar jaunu sākumu muzeja vēsturē – ierodas muzeja pārzinis Ivars Abajs un, noslēdzot ceļojumu, ved ekskursantus apskatīt muzeja telpas.
Kā jau ierasts, pēc garā ceļa viesi varēja iestiprināties Viesistabā ar gardiem muzeja maizes krāsnī ceptiem pīrāgiem, kā arī Ilzes Iesalnieces – Brukingas darinātām saldām un sāļām ķimeņmaizītēm. Neiztrūkstoši bija arī Elmas Zadiņas gādātie sklandurauši.
Lai labāk varētu iejusties lomās, galveno lomu tēlotāji vairākkārt pārģērbās. Par tērpiem lielu paldies jāsaka Dundagas Kultūras pilij un Dundagas vidusskolai, kā arī Modrim Geršmanim un Edgaram Kārklevalkam. Izmantojām arī nesen sarūpētos skolnieku un skolotāju tērpus, kas tapa ar VKKF atbalstu jauno muzejpedagoģisko programmu vajadzībām! Milzīgs prieks bija redzēt viesus, kuri bija īpaši piedomājuši pie sava apģērba. Mārīte Jurča pie mums ieradās tikai pasākuma noslēgumā, bet tas netraucēja klātesošajiem novērtēt pārdomāto pionieres koptēlu!
Pasākums nebūtu iedomājams bez talantīgajiem vēsturisko lomu atveidotājiem: Krista Iesalnieka (E. Dinsbergs, krievu armijas karavīrs, Dundagas MRS viesstrādnieks), Aigara Zadiņa (muižkungs Freijs), Madara Burnevica (mācītājs K. Glēzers, krievu karagūsteknis, pionieru vadītājs), Valda Šleinera (skolotājs Dreibergs, krievu karagūsteknis, partijas pārstāvis) , Guntas Abajas (Sofija Dravniece, Dundagas MRS viesstrāniece), Andras Ratkevičas (S. Dravnieces kaimiņiene, Dundagas MRS viesstrādniece), Annas Iesalnieces (senās skolas skolniece un jaunā pioniere) un Anetes Savickas (senās skolas skolniece). Paldies visiem, kas ieradās un palīdzēja radīt noskaņu gan ar īpaši pārdomātiem tērpiem, gan līdzdarbošanos!
Uz drīzu tikšanos!
Marta Ratkeviča
Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste
02.06.2017.  |  
Kubalu skola – muzejs rīko Kino pēcpusdienu!
Tēma – skolas skolnieki – un kas to būtu domājis, vietējam zēnam Arvīdam Blūmentālam jeb Krokodilu Harijam, kurš ar krokodilu medīšanu kļuvis slavens teju visā pasaulē, 19. martā dzimšanas diena! Gan jau ne viens vien dzirdējis, ka Arvīds ir izmantots kā prototips filmas Krokodilu Dandijs (Crocodile Dundee, 1986) galvenajam tēlam. Tad nu aicinām palūkot cik daudz līdzību ir starp Krokodilu Harija un Mika Dandija piedzīvojumiem tālajā Austrālijā.
Tiekamies sestdien, 18. martā Kubalu skolā – muzejā plkst. 16:00.



Kubalu skolas - muzeja vecākā speciāliste
Marta Ratkeviča
17.03.2017.  |  
Kino vakars aizvadīts
Sestdien, 18. martā, Kubalu skolā – muzejā bija iespēja uzzināt par Kubalu skolas skolnieka Arvīda Blūmentāla (1925 – 2006) dzīvi un piedzīvojumiem Austrālijā krokodilus ķerot. 19.martā bija viņa dzimšanas diena, ko atzīmējām ar viņam veltīto vakaru. Daži nokavējušies pasākuma apmeklētāji, Arvīda dzimumdienā mums atveda viņa cīņu biedra Siliņa kunga sveicienus no ķenguru zemes. Paldies!
Vakara gaitā varēja iepazīties ar daļu no muzeja krājumā pieejamajām Arvīda lietām. Un kā jau kino vakarā pieklājas – noskatīties filmu. Šoreiz tā bija “Krokodilu Dandijs“ (Crocodile Dundee, 1986), par kuras galvenā tēla prototipu tiek uzskatīts Arvīds Blūmentāls. 
Filmu skatoties, gan bija skaidri nomanāms, ka ar Arvīda trakajiem krokodila ķērāja piedzīvojumiem tur maz saistības. Meklējot informāciju par pašu filmu, atklājas, ka par prototipu visdrīzāk izmantots kāds vīrs vārdā Rodnijs Ansels (Rodney Ansell). Viņš 1977. gadā nomaldījies Austrālijas ziemeļu teritorijās, kur kopā ar diviem suņiem izdzīvojis 7 nedēļas, līdz viņu atrada vietējie iedzīvotāji. Vēlāk viņš par to saraksta grāmatu “Cīņa ar mežonīgo dabu” (To fight the wild, 1986), kuru Pols Hogans (Paul Hogan), filmas “Krokodilu Dandijs” galvenās lomas atveidotājs un scenārija autors, izmantoja par pamatu filmai. Domājam, ja Arvīds savas grāmatas būtu sarakstījis angļu valodā, uz to pamata ne vienu vien varenu piedzīvojumu filmu varētu uztaisīt!
Tomēr nekādi nevar noliegt, ka šī leģenda ir bijusi izdevīga ne vien pašam Arvīdam, bet arī Latvijai savu vārdu pasaulē nesot. Arvīds Blūmentāls (Crocodile Harry vai Arvid von Blumenthal) bieži vien atzīmēts kā slavenākais latvietis ārpus Latvijas robežām – skaties, kurā ārvalstu ceļvedī gribi! Un mums arī par to prieks un lepnums, ka Kubalu skolu viņš par savu reiz saucis!
Paldies visiem, kas bija ieradušies!
 
Marta Ratkeviča,
Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste
24.03.2017.  |  
Gremdējoties atmiņās
Šis gads Kubalu skolai – muzejam ir nozīmīgs – 13. maijā apritēs 45 gadi kopš tā dibināšanas 1972. gadā. 1842.gadā uzceltajam skolas namam šogad jau 175! Jau 25 gadus muzejs ir Dundagas pašvaldības pārziņā. Skolas nama un muzeja svētku pasākumu plānojam vasarā. Šoreiz vēlējāmies ielūkoties pārmaiņu laikā, kad skola te likvidēta, bet muzejs vēl nav izveidots. 

24. februārī Kubalu skolā – muzejā pulcējās viesi, lai ne tikai klausītos citu atmiņās, bet arī dalītos ar savām par laika periodu no 1964  - 1972. gadam, kad Dinsberga pamatskolu pēkšņi slēdz un ēka paliek tukša. Tomēr ne uz ilgu laiku – pavisam drīz to pārņem Dundagas MRS un veic pārbūves, lai šeit izmitinātu MRS darbiniekus un viesstrādniekus.

Pāris dienas pēc skolas slēgšanas, 1964. gada 3. septembrī, šeit ierodas rakstnieks Herberts Dorbe. Skola ir slēgta, Ernesta Dinsberga piemiņas lietu turpmākais liktenis ir nezināms. Rakstnieks cenšas pievērst gan Dundagas skolas, Rakstnieku Savienības un muzeju uzmanību skolas stāvoklim, un Ernesta Dinsberga lietām, kas ēkā vēl glabājas. Ceļš nav viegls, jo vēl 1967. gadā nekas daudz nav mainījies. Par to rakstos izsakās arī Imants Ziedonis pēc viesošanās skolas ēkā: “Māja tagad nodota Dundagas MRS. Te dzīvo šoferi un buldozeristi ar ģimenēm, māja izremontēta (protams, dzīvokļiem), vecais manteļskurstenis gan, kā par brīnumu izgāzts nav. Augšstāvā vēl saglabājusies arī Dinsberģa istaba. Lai nokļūtu tajā, jālaipo pa izmētātu skolas burtnīcu un vecu grāmatu klājienu…” (Ziedonis, I., (1970) Kurzemīte).  Tomēr nemaz ilgi nav jāgaida līdz skolas ēka iegūst valsts nozīmes vēstures pieminekļa statusu (1967. gada 29. decembrī). Ar Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja un tā darbinieces Saulcerītes Vieses palīdzību sāk Dinsberga muzeja iekārtošanu 1878. gadā ēkas bēniņos izveidotā Dinsberga vecumdienu dzīvoklī. Lielu pienesumu sniedz Dundagas iedzīvotāji dāvinot E. Dinsberga saglabātās lietas.

Starp vakara viesiem bija agrākie skolnieki, kas varēja stāstīt gan kā skolā izskatījies, gan cik neziņas pilni bijuši, kad to slēdza. Linards Auziņš šeit ne tikai mācījās, bet arī dzīvoja, kad ēkā ierīkoja dzīvokļus Dundagas MRS viesstrādniekiem. Uzzinājām, ka šeit dzīvojušas sešas ģimenes, tajā skaitā viena no Lietuvas un viena no Ukrainas.

Anna Rasa, Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja bijusī direktore, stāstīja par darbu pie skolas ēkas vēstures pieminekļa statusa nodibināšanas, muzeja materiālu vākšanas. Muzeja ekspozīcijas iekārtoja Saulcerīte Viese. Viņa Dinsberga augšistabas dzīvoklī uzbūra klātbūtnes efektu, kādu muzejos prot radīt tikai retais.

Sakām lielu paldies visiem, kas piedalījās pasākumā un dalījās ar savām atmiņām. Īpašs paldies Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja bijušai direktorei Annai Rasai, agrākajiem skolniekiem Linardam Auziņam, Slavikam Mozoļevam, kas pastāstīja par skolas beigu  posmu un dzīvi skolas ēkā. Paldies Pēterim Cielavam par ierašanos un dalīšanos atmiņās par skolas pārbūves laiku un centieniem saglabāt ēkas vēsturisko vērtību. Tāpat jāsaka paldies arī citiem Dinsberga pamatskolas skolniekiem, kas ļāva spilgtāk iztēloties skolu 20.gs vidū.

Pateicības vēl LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļai, LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkai, Ventspils zonālajam valsts arhīvam, Dundagas novada Saimnieciskajam dienestam, biedrībai Ziemeļkurzemes biznesa asociācijai, Elmai Zadiņai. 

Atmiņu stāstu audioierakstus glabāsim muzeja krājumā.


Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste
Marta Ratkeviča
02.03.2017.  |  
Stāstu vakars "No skolas par muzeju"
 
Ielūkosimies Dinsberga 7-gadīgās skolas pastāvēšanas beigu posmā. Centīsimies izzināt kāds liktenis piemeklēja skolas ēku laikā no 1964. - 1972. gadam: Vai šeit kāds dzīvoja? Kur paliek Dinsberga piemiņas lietas? Kā nonāk pie idejas par muzeja veidošanu un kas to palīdz realizēt? Par to un vēl citu varēsiet uzzināt 24. februārī plkst. 16:00 Kubalu skolas - muzeja mājīgajās telpās. 
Varbūt arī Jums ir ko pastāstīt?


Uz tikšanos!
Kubalu skolas - muzeja vecākā speciāliste
Marta Ratkeviča
06.02.2017.  |  
Balttour 2017
Kubalu skola - muzejs 5. februārī piedalījās "Balttour 2017" izstādē Ķīpsalā. Dundagas novada stendā kopā ar muzeja vecāko speciālisti Martu Ratkeviču bija iespēja darboties ar tāfelītēm un grifelēm, kā arī piedalīties zīmēšanas konkursā "Mana skolas pierakstu burtnīca". Balsošana par zīmējumiem norisinās muzeja Facebook lapā: www.facebook.lv/kubalmuz līdz 10. februārim, kad noskaidrosim 3 laimīgos pārsteiguma balvu saņēmējus!



06.02.2017.  |  
Ernesta Dinsberga 201. gadadiena

24. janvāra pievakarē skolotāja viesistabā pulcējām viesus pie saimes galda, lai apspriestu, kāpēc joprojām pieminam Ernestu Dinsbergu, lai gan skolās jau sen par viņu nemāca, un vai Kubalu skolas ēka kalpo kā piemineklis Dinsberga personībai un mūža darbam - izglītībai. Šobrīd notiekošā Kubalu skolas – muzeja ēkas restaurācijas būvprojekta izstrāde, ko veic SIA Arhitektes Ināras Caunītes birojs, vieš cerības, ka arī Dinsberga 300 gadu jubilejā skolā netrūks skolas bērnu.
Atskatījāmies uz aizgājušā gada lielākajiem notikumiem – Dinsberga 200 gadu jubilejas reizi 5. augustā un viņam veltītās ceļojošās izstādes “Kas vīņ tād i? / Kes nad on?” veidošanu, atklāšanu un sūtīšanu ceļā pa Latviju un Igauniju ar bilžu un video materiālu palīdzību.
Tāpat muzeja vecākā speciāliste Marta Ratkeviča pastāstīja par piedzīvoto un apgūto komandējuma laikā Kalmārā, Zviedrijā, kur viņa apmeklēja kursus jaunas muzejpedagoģiskās metodes “Ceļojums laikā” apguvē, kā arī starptautisku konferenci “Let’s do it! Social cohesion through Applied heritage and the Time travel method” (Sabiedrības saliedētības veicināšana ar pielietojamā kultūras mantojuma un Ceļojums laikā metodi). Jaunapgūtā metode paver iespējas papildināt muzeja piedāvājumu ar interesantām programmām, kas dotu iespēju piedzīvot senās skolas sajūtu ar lomu spēļu un aktivitāšu palīdzību. Vairāk par metodi šeit.
Bija ieradušies arī īpašie viesi – Dinsberga pierakstītās Dundagas izloksnes nesēji – Jāpaks un Ģierts (Aigars Zadiņš un Valdis Šleiners), kuri gluži kā Ernesta dzimšanas dienā, tāpat arī šoreiz, izspriedās par skolu.  Par labo darbu abi runu nesēji saņēma īpaši darinātas mājas darba burtnīcas ar Dinsberga izloksnes tekstiem – “Jāpaks un Ģierts izspriežas par skol’” un dzejoli “Pousers”. Dzejoli ceram kādu dienu atkal dzirdēt izskanam muzeja telpās.
Noslēgumā vēlamies pateikties Mārtiņam Abajam, Elmai Zadiņai, Aldim Pinkenam, Aigaram Zadiņam, Valdim Šleineram, Vairai Kamarai un Dundagas Kultūras pilij bez kuriem pasākums nebūtu izdevies!
 
Marta Ratkeviča
Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste
26.01.2017.  |  
Ernesta Dinsberga 201. dzimšanas diena

24. janvārī Ernestam Dinsbergam aprit jau 201. gads. Tāpēc šajā dienā plkst. 16.00 Kubalu skolas - muzeja telpās aicinām atskatīties uz Ernesta Dinsberga 200 gadu jubilejas gadu ar attēlu, stāstu, kā arī video materiālu palīdzību. Ieskatīsimies, kādi pasākumi un notikumi gaidāmi 2017.gadā, aizsākot Ernesta 300-gadi.
Solās ierasties arī īpaši viesi!


Uz tikšanos!

Marta Ratkeviča
Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste
20.01.2017.  |  
Kubalu skolas - muzeja ceļojošā izstāde "Kas vīņ tād i'? / Kes nad on?" atkal dodas ceļā!
Kubalu skolas - muzeja ceļojošā izstāde "Kas vīņ tād i'? / Kes nad on?", kas tapa sadarbībā ar Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeju Igaunijā, ar 9. janvāri atkal pošas ceļā. Šoreiz tā gan mēros tālāku ceļu - uz Vidzemi! 
Jau 9. janvārī plkst. 14.00 izstādi atklāsim LU Akadēmiskās bibliotēkas telpās, kurās tā būs apskatāma līdz 6. februārim. Pēc tam tā dosies apceļot Vidzemi, bet gadu noslēgs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 
LU Akadēmiskā bibliotēka 9. 01.2017 – 6.02.2017
Salacgrīvas muzejs 6.02. – 26.02.
Staiceles Lībiešu muzejs “Pivālind” 27.02. – 19.03.
Naukšēnu Cilvēkmuzejs 20.03. – 9. 04
Valkas bibliotēka 10.04. – 1.05.
Druvienas vecās skolas – muzejs 1.05.– 21.05.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs 22.05. – 11.06.
Biedrības "Latvijas Lauku forums"
projekta „Visai Latvijai ir
simtgade!” konference Kandavā 
15.06 – 17.06
Birzgales muzejs “Rūķi” 19.06. – 10. 07.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs 4.09. – 15.10.
Latvijas Nacionālā bibliotēka 1.12. – 22.12.

05.01.2017.  |  
Muzejs
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
   Dundagā pie Kubulu mājām bija
   nesen uzcelta pirmā pagasta skola,
   kur E. Dinsberģis un F. Mālberģis bija
   skolotāji. Tur nu es sāku iet skolā.
   Tā bija mana pirmā īstā skola.
   [1846. - 1848.]
   Krišjānis Barons. Atmiņas. R., 1924.
1
2
3