Muzejs
"1842.gada beigās jaunais skolas nams bija gatavs, liela stalta ēka tais pašos apmēros kā tagad (20 asis gara, 7 asis plata). 1843.g.sākumā pēc Zvaigznes dienas sākas mācības jaunajā skolā", raksta skolotājs E.Dinsbergs.
Toreiz tā ir pirmā un 28 gadus arī vienīgā zemnieku bērnu skola Dundagas muižā. Tas ir senākais līdz mūsdienām saglabājies guļbūves konstrukcijā veidotais skolas nams Latvijā.
Klasē Jūs sagaida senie skolas soli, tāfelītes, tinte, rakstāmspalva, 19.gs. tapušie skolēnu proves raksti. Mācīties tik senā skolā, kaut nedaudz, var vienmēr.
Ja ciemošanās skolas namā būs pieteikta, skolas skursteņnama pavarda vietā kursies uguns.
Jumtistabu dzīvoklī varam iepazīt skolotāja, rakstnieka E.Dinsberga darbus, gara darbinieka mūžā piedzīvoto. Skolā viņš nostrādājis četrdesmit gadus, latviešu literatūrā septiņdesmit. Pavisam iznāk ap pusotra simta E.Dinsberga grāmatu, no kurām daudzas, ievērojot to saturu un tematiku, latviešu valodā sastopamas pirmo reizi.
Atjaunotā saimniecības ēkā piedāvājam ieskatu skolas sētas vēsturē, muzeja etnogrāfisko priekšmetu krājuma kolekcijā.
Pastaigu takas, iezīmējot skolas zemes lietojumu muižas laikā, piedāvā iepazīt skolas sētas ainavu un atpūtas brīdi katram ceļotājam.
Dundagas novada pašvaldības Kubalu - skola muzeja misija ir uzturēt un saglabāt Kubalu skolas ēku un tai piegulošo teritoriju atbilstoši tās vēsturiskajai nozīmei un lietojumam, attīstot šīs lauku skolas memoriālo vērtību, parādot vietējam apvidum raksturīgos sadzīves priekšmetus, darba rīkus un nodarbes lauku sētā, apzinot vēstures un kultūras mantojumu apvidū, ko nosaka Dundagas pagasta vēsturiskās robežas.
Jau 1928.gadā, kad notiek gatavošanās skolas 90 pastāvēšanas gadu piemiņas pasākumam, skolas padome rosina "ierīkot skolā Dinsberga stūrīti vai muzeju, tā saucamā viņa piemiņas kambarī".
1960.gadu vidū vēsturisko skolas namu apmeklē Imants Ziedonis. "Kurzemītē" aprakstot šo piedzīvojumu viņš savas izjūtas paskaidro Kaudzītes Matīsa vārdiem: «Nevar uzlūkot šādas vietas bez sirds kustināšanas, kad apdomā, kāds spēks plūst no viņas pār visu Kurzemi un ko šāda iestāde iespēj pie laika gara grozīšanas savā zemē, jo: kāds gars valdīs šai audzināšanas vietā, tāds valdīs arī Kurzemes tautas skolās, un tas izplatīsies arī pār pašu Kurzemi.» Par skolas namu dzejnieks toreiz piemin: "Māja tagad nodota Dundagas MRS. Te dzīvo šoferi un buldozeristi ar ģimenēm, māja izremontēta (protams, dzīvokļiem), vecais manteļskurstenis gan, kā par brīnumu, izgāzts nav. Augšstāvā vēl saglabājusies arī Dinsberģa istaba. Lai nokļūtu tajā, jālaipo pa izmētātu skolas burtnīcu un vecu grāmatu klājienu.. Ari Dinsberģa jubilejas vainagi bijuši izmētāti bēniņu istabā pa grīdu. Tagad kāda no mājas iemītniecēm, vienkārši mājsaimniece, vainagus pakārusi kā nu mācējusi gar sienu vietā, kur mazāk tek jumts." [1]
Rakstnieks Herberts Dorbe rosina un turpina aizstāvēt ideju par muzeja izveidi senajā skolas namā. Patiesi, tā notiek. 1972.gadā, Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs sadarbībā ar Rakstniecības un literatūras muzeju Rīgā, atver muzeja ekspozīcijas E.Dinsberga jumtistabu dzīvoklī.
1992. gadā Dundagas pagasta pašvaldība pārņem savā īpašumā skolas namu un zemi tās vēsturiskajā apjomā, pieņem darbā muzeja pārzini.
Muzeja darbība ir valsts atzīta (aktuālās akreditācijas periods - līdz 2025.gada 6.jūlijam).
[1] Imants Ziedonis. Kurzemīte. Pirmā grāmata. Rīga, 1970. 111. – 123.lpp
Mācies priekš dzīves, bet ne priekš
skolas. Miers baro, nemiers posta.
Ar stipru neej lauzties, nedz ar
bagātu tiesā. Ko sēsi, to pļausi
Deviņi amati desmitais bads.
Proves raksti, 1896.
