Lapas karte: Saziņa >> Muzejs

Muzejs

 
 
Muzeja rakstu tematika:

- muzeja jaunumi,  
- pārdomas, ierosmes par apvidus vēsturi, kultūras mantojuma saglabāšanu un muzeja darbību,
- muzeja darbības atbalsta iespējas,
- ieskats muzeja dzives notikumos,
- atbildes uz Jūsu ierosinājumiem.


Uz tikšanos!
1.septembris Kubalu skolā

Par tradīciju ir kļuvusi Dundagas vidusskolas 10.klases pirmā mācību stunda Kubalu skolā - muzejā. Programmā šoreiz: Skola – iespēju un izaugsmes laiks. Krišjāņa Barona piemērs. Izstādes „Ieskats novada vēsturē” radīšana.

                                                 Kubalu skolas - muzeja vadītājs
                                                 Ivars Abajs


25.08.2017.  |  
Skolas ēkas un muzeja jubilejas nosvinētas godam!

17. jūnija pēcpusdienā Kubalu skolas – muzeja durvis bija plaši atvērtas, gaidot mazus un lielus ciemiņus, muzeja draugus, atbalstītājus un sadarbības partnerus, lai atzīmētu skolas ēkas 175. gadu un muzeja 45 gadu jubileju!
Pašā iesākumā tumšie mākoņi ar dažām lietus lāsēm vēlēja radoša darba bagātus gadus skolas sētai un svētku radīšanas prieku sanākušiem ļaudīm.
Svētkus atklāja Dundagas novada domes izpilddirektore Zinta Eizenberga un muzeja vadītājs Ivars Abajs. Dundagas pašvaldības laba vēlējumus muzeja rītdienai iemūžinās dāvinātais koks – krasta ķļava. Tā zaļos tepat, agrākā Mālkalnvalka krastā, blakus Dundagas kora stādītājam ozolam un dundadznieka Viļņa Mitlera dāvātai eglei.
 
Turpinājumā ar rakstnieka Herberta Dorbes 1964.gadā pausto ideju par muzeja izveidi iepazīstināja H. Dorbes muzeja vadītāja Inese Aide. Mirdza Jonele, Talsu novada muzeja direktore, turpināja stāstu par muzeja izveidi un tā atvēršanu 1972.gadā, pieminot toreizējo muzeja darbinieku, direktores Annas Rasas devumu un vietējo dundadznieku atbalstu. Kubalu skolas – muzeja vadītājs Ivars Abajs raksturoja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja lomu muzeja aizsākumā, latviešu kultūrvēstures pētnieku, literātu Romāna Pussara un Saulcerītes Vieses ieguldījumu muzeja ekspozīcijas izveidē. Īsumā raksturojot sabiedriskā muzeja darbības laiku, muzeja vadītājs pievērsās pārmaiņām, ko kopš 1992.gada Dundagas pagasta, tagad novada, pašvaldības muzejs piedzīvojis. Pateicības vārdi tika veltīti sabiedriskā muzeja darbiniekiem: Klaudijai Kēnigsvaldei, Marinai Kēnigsvaldei, Birutai Šenkevicai, Ritai Langmanei un pašvaldības muzeja darbiniekiem. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietnieks Mārtiņš Kuplais savā uzrunā muzeju salīdzināja ar bērnu, kurš tomēr nekad nepieaug, – par to visu laiku jārūpējas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris sniedza īsu ieskatu kultūras pieminekļu sadalījumā un iepazīstināja ar citām Latvijas un kaimiņvalstu vecākajām saglabātām koka skolas ēkām. Ar topošo Kubalu skolas ēkas restaurācijas būvprojektu, muzeja telpu plānojumu, iepazīstināja arhitekte Ināra Caunīte. Sarunu daļu noslēdzām ar sadarbības tēmu. Tikai kopīgiem spēkiem: sadarbībā ar novada ļaudīm, kultūras, izglītības iestādēm, kultūras vērtību glabātājiem muzejos, bibliotēkās, arhīvos un profesionāļiem dažādās radoša darba nozarēs arī mazs muzejs var pastāvēt un paveikt lielus darbus. Par ilggadīgo sadarbības pieredzi ar Kubalu skolu - muzeju runāja vistālāko ceļu mērojušie ciemiņi no Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeja Igaunijā.
Svētku dienas darbnīcas ar skaistu klases harmonija spēli ievadīja ērģelniece Ieva Jurga. Īpaši jauki bija dzirdēt Ernesta Dinsberga 1859.gadā sacerēto “Dziesmiņa pie skolmeisteru sanākšanām dziedama” ar viņa toreiz izvēlēto melodiju - Ludviga van Bēthovena komponēto “Odu priekam”. Pēc tam bija iespēja izstaipīt kājas un pievērsties organizētajām darbnīcām. Saimniecības ēkā restaurators Aigars Vējkrīgers rādīja un stāstīja, kā tīrīt un saglabāt koka priekšmetus, cīnīties ar mazo grauzēju – ķirmi. Turpat blakus ciemiņi, Vilnim Iesalniekam un Ilzei Iesalniecei- Brukingai piepalīdzot, varēja “malt” pienu un kult sviestu. Turpat sētā gan lieli, gan mazi devās rotaļās kopā ar folkloras kopu “Rotaļnieki” Ināras Salavas vadībā. Krietnam palīgu pulkam palīdzot, kopā ar mājiniekiem Guntu un Mārtiņu virtuvē un skursteņnamā darbojoties, skolas maizes krāsnī izcepām pīrāgus.
Kad viss bija sagatavots, vēl tikai atlika izrotāt telpas ar meijām, uzklāt svētku galdu un appušķot sevi ar vainagiem. Svētku galds bija klāts ar pašu ceptajiem pīrāgiem un citiem vietējiem gardumiem –sklandraušiem, kazas sieru, jubilejas kliņģeri u.c.. Pateicamies Elmai Zadiņai, Mārai Šleinerei un Dundagas veikalam “Top”!
Pēc plaša ceļojuma pa Vidzemes muzejiem un bibliotēkām, skolas ēkas bēniņos uz brīdi “atpūtās”, sadarbībā ar Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeju Igaunijā pērn veidotā, ceļojošā izstāde “Kas vīņ tād i’? / Kes nad on?”. Viesistabā jaunajās vitrīnās bija skatāma izstāde ar muzeja krājuma materiāliem par novada skolu, kultūras un saimniecisko iestāžu vēsturi. Saimniecības ēkā piedāvājām ekspozīciju ar iedzīves priekšmetiem un darba rīkiem, arī ieskatu skolas vēsturi ilustrējošos attēlos. Turpat varēja ieklausīties Arnolda Grīnfelda atmiņu stāstos par skolas dzīvi šeit 1930.gados.
 
Par palīdzību pasākuma organizēšanā un norisē pateicamies mājiniekiem, darbnīcu un aktivitāšu vadītājiem. Priecājāmies par Dundagas novada pašvaldības, Saimnieciskā dienesta un Dundagas Kultūras pils sniegto atbalstu! Pateicamies visiem “katķisma” stundas skolotājiem, runu teicējiem! Jauks pārsteigums mums bija Ivara Šleinera kaziņu ganāmpulks skolas aplokā! Liels paldies sveicējiem, visiem ciemiņiem par kopīgi radīto svētku dienu!!
 
Uz drīzu tikšanos!
 
Kubalu skolas- muzeja ļaudis
 
26.06.2017.  |  
Siltā 20.maija vakarā izdzīvojām laika ritumu Kubalu skolā – muzejā!
 
Muzeju nakts tēma šogad bija Laika rats, kas mūs iedvesmoja veidot saistošu ceļojumu cauri vēsturei ar lomu spēles elementiem. Laikapstākļi mūs lutināja un kopumā muzeju apmeklēja aptuveni 60 cilvēku!
Viss sākās ar barona Ostenzakena pārrunām ar muižkungu Freiju par skolas novietojumu. Izvēlētā vieta – Kubali – neizdevīga iedzīvotājiem, toties ērta baronam. Šāda izvēle radīja daudz jautājumu Dundagas vietējo iedzīvotāju vidū, kas nekautrējās tos arī skaļi paust. Turpinājumā pieredzējām skolas trūcīgo sākuma posmu, kad Ernests Dinsbergs līdzēja bērniem pie sveces gaismas boksterēt dziesmu grāmatu. Bet drīz, ar jaunās skolas ēkas pabeigšanu, iezīmējas jauns, gaišāks posms, kad mācības vedās jau daudz labāk.  Izdzīvojām pārkrievošanās periodu, kad skolā stundu laikā ieradās inspektors un uzdeva  visiem rakstīt diktātu krievu mēlē. Piedzīvojām abus pasaules karus, kā arī pirmo neatkarību, kurai par godu pacēlām Latvijas karogu un nodziedājām himnu. Garām nepaslīdēja arī izsūtījuma posts, kad no skolas stundu laikā izveda Sofiju Dravnieci. Tika likti lietā arī pionieru kaklauti, kad Anna Iesalniece stājās pionieru rindās. Pionieru vadītājs rūpējās, lai jaunā pioniere  spētu nodot svinīgo solījumu, kas nevedās viegli. Drīz pēc tam jau skolu slēdz (1964.gadā) un skolas ēkā ievācas Dundagas MRS viesstrādnieki. Bet 1972. gadā steidzāmies atvērt Dinsberga muzeju. Atvēršanas svētkos uzrunu teica deleģētais partijas pārstāvis un atklāja muzeja zīmi. 1992.gads iezīmējas ar jaunu sākumu muzeja vēsturē – ierodas muzeja pārzinis Ivars Abajs un, noslēdzot ceļojumu, ved ekskursantus apskatīt muzeja telpas.
Kā jau ierasts, pēc garā ceļa viesi varēja iestiprināties Viesistabā ar gardiem muzeja maizes krāsnī ceptiem pīrāgiem, kā arī Ilzes Iesalnieces – Brukingas darinātām saldām un sāļām ķimeņmaizītēm. Neiztrūkstoši bija arī Elmas Zadiņas gādātie sklandurauši.
Lai labāk varētu iejusties lomās, galveno lomu tēlotāji vairākkārt pārģērbās. Par tērpiem lielu paldies jāsaka Dundagas Kultūras pilij un Dundagas vidusskolai, kā arī Modrim Geršmanim un Edgaram Kārklevalkam. Izmantojām arī nesen sarūpētos skolnieku un skolotāju tērpus, kas tapa ar VKKF atbalstu jauno muzejpedagoģisko programmu vajadzībām! Milzīgs prieks bija redzēt viesus, kuri bija īpaši piedomājuši pie sava apģērba. Mārīte Jurča pie mums ieradās tikai pasākuma noslēgumā, bet tas netraucēja klātesošajiem novērtēt pārdomāto pionieres koptēlu!
Pasākums nebūtu iedomājams bez talantīgajiem vēsturisko lomu atveidotājiem: Krista Iesalnieka (E. Dinsbergs, krievu armijas karavīrs, Dundagas MRS viesstrādnieks), Aigara Zadiņa (muižkungs Freijs), Madara Burnevica (mācītājs K. Glēzers, krievu karagūsteknis, pionieru vadītājs), Valda Šleinera (skolotājs Dreibergs, krievu karagūsteknis, partijas pārstāvis) , Guntas Abajas (Sofija Dravniece, Dundagas MRS viesstrāniece), Andras Ratkevičas (S. Dravnieces kaimiņiene, Dundagas MRS viesstrādniece), Annas Iesalnieces (senās skolas skolniece un jaunā pioniere) un Anetes Savickas (senās skolas skolniece). Paldies visiem, kas ieradās un palīdzēja radīt noskaņu gan ar īpaši pārdomātiem tērpiem, gan līdzdarbošanos!
Uz drīzu tikšanos!
Marta Ratkeviča
Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste
02.06.2017.  |  
Kubalu skolā – muzejā izmēģināja jaunu muzejpedagoģisko programmu “Pārkrievošanas izaicinājumi Kurzemes pagastskolās”
29. maija rītā Kubalu skolā – muzejā notika sparīga gatavošanās, lai sagaidītu mūsu muzejpedagoģiskās programmas “Pārkrievošanas izaicinājumi Kurzemes pagastskolās” aizsācējus - Dundagas vidusskolas skolēnus. Jaunais muzeja piedāvājums veidots atbilstoši skolu 8.klašu skolu mācību programmas saturam. Pirmie šo programmu izbaudīja Dundagas vidusskolas 8.klašu jaunieši, audzinātājas un vēstures skolotāja.
19. gadsimta pagastskolai neiederīgos mobilos tālruņus skolnieki uz laiku uzticēja skolotājām. Toreizējai skolai raksturīgo apģērbu muzejs, pateicoties VKKF atbalstam, bija jau sagādājis. Svārki un garie lindraki, linu krekli iznāca katram. Tie programmas dalībniekiem pietuvināja seno laiku skolas un skolnieku sajūtas. Notikumam gatavojoties, bijām lūguši katram izvēlēties sev citu vārdu, izpētīt apkārtnes mājvietu novietojumu, novērtēt ceļu līdz skolai: tolaik ik nedēļu to mēroja kājām.
Skolotāja lomā bija iejuties Dundagas amatierteātra „Vojmanšess!” aktieris Valdis Šleiners, kurš vadīja mācību stundas pārmaiņus abām klasēm. Kamēr viena klase nodarbojās ar zinību apgūšanu, otra līdzēja ar ūdens un malkas sanešanu, uguns iekuršanu skursteņnamā un tējas vārīšanu. Tikmēr otras stundas laikā atbilstoši 19. gs. skolas bērnu maizes lādes saturam uzklājām galdu, un spēlējām seno laiku spēles, piemēram, “Jēcīt, kā tu pīksti?”. Ierosinājums izspēlēt kādu spēli tepat, skolas sētā, iesākumā nekādu atsaucību neguva. Pārsteidzoši - mūsdienu jaunieši spēles galvenokārt piedzīvo virtuālā vidē, ne āra apstākļos.
Zināms pārbaudījums skolēniem bija satikšanās ar Kurzemes guberņas skolu inspektoru, kurš ieradās novērtēt skolēnu zināšanas. Arī skolotājs dabūja pasvīst, jo atkarībā no skolēnu atbildēm, viņa amats būtu apdraudēts. Tomēr uztraukums bija lieks – inspektora vērtējums nebija bargs. Inspektora lomā iejutās muzeja vadītājs Ivars Abajs.
Piedzīvojot 19.gadsimta skolu, sarunās pievērsāmies lauku darbiem zemnieku mājās, krievu valodas mācībai un tās nozīmīgumam, citu skolu pieejai krievu valodas mācīšanā, arī citām saistošām šī laikmeta tēmām. Brīžos, kad kādam programmas dalībniekiem gadījās atgriezties pie mūsdienu sarunas tēmām, palīdzēja skolotāja sieva Agnese (muzeja darbiniece Marta). Kāda no meitenēm pieminēja tādus vārdus kā ibumetins un ibustārs un pārējiem “pārsteigtiem” 19.gs. skolas bērniem paskaidroja, ka tās ir paštaisītas rotaļlietas.
Programmas noslēgumā, kad visi bija ieturējušies ar tēju, maizi un auksto gaļu, pārrunājām dienā pieredzēto. Jauno muzejpedagoģisko programma atzina par veiksmīgu un derīgu. Jaunieši to novērtēja kā ļoti interesantu un vēlējās, lai šāda veida programmas muzejs piedāvātu arī turpmāk.
Šobrīd izmēģinājumam ir pieejama vēl viena jauna programma: “A maizs kûl uz skuol: viena diena Dundangas Kubalu skolā”, kas ir veidota plašākai auditorijai un ļauj izbaudīt vecās skolas ikdienu pamatskolas vecuma skolēniem, arī pieaugušajiem.
Abas programmas paredzam iekļaut muzeja piedāvājumā, tās būs pieejamas visiem interesentiem.
Pateicamies Dundagas vidusskolas skolēniem, skolotājām un lieliskajam 19. gadsimta pagastskolas skolotājam Valdim Šleineram par patiesu ieinteresētību un atsaucību muzeja jaunajai ierosmei.
Bildes no ceļojuma apskatāmas šeit.

Marta Ratkeviča
Kubalu skolas - muzeja vecākā speciāliste
02.06.2017.  |  
Kino vakars aizvadīts
Sestdien, 18. martā, Kubalu skolā – muzejā bija iespēja uzzināt par Kubalu skolas skolnieka Arvīda Blūmentāla (1925 – 2006) dzīvi un piedzīvojumiem Austrālijā krokodilus ķerot. 19.martā bija viņa dzimšanas diena, ko atzīmējām ar viņam veltīto vakaru. Daži nokavējušies pasākuma apmeklētāji, Arvīda dzimumdienā mums atveda viņa cīņu biedra Siliņa kunga sveicienus no ķenguru zemes. Paldies!
Vakara gaitā varēja iepazīties ar daļu no muzeja krājumā pieejamajām Arvīda lietām. Un kā jau kino vakarā pieklājas – noskatīties filmu. Šoreiz tā bija “Krokodilu Dandijs“ (Crocodile Dundee, 1986), par kuras galvenā tēla prototipu tiek uzskatīts Arvīds Blūmentāls. 
Filmu skatoties, gan bija skaidri nomanāms, ka ar Arvīda trakajiem krokodila ķērāja piedzīvojumiem tur maz saistības. Meklējot informāciju par pašu filmu, atklājas, ka par prototipu visdrīzāk izmantots kāds vīrs vārdā Rodnijs Ansels (Rodney Ansell). Viņš 1977. gadā nomaldījies Austrālijas ziemeļu teritorijās, kur kopā ar diviem suņiem izdzīvojis 7 nedēļas, līdz viņu atrada vietējie iedzīvotāji. Vēlāk viņš par to saraksta grāmatu “Cīņa ar mežonīgo dabu” (To fight the wild, 1986), kuru Pols Hogans (Paul Hogan), filmas “Krokodilu Dandijs” galvenās lomas atveidotājs un scenārija autors, izmantoja par pamatu filmai. Domājam, ja Arvīds savas grāmatas būtu sarakstījis angļu valodā, uz to pamata ne vienu vien varenu piedzīvojumu filmu varētu uztaisīt!
Tomēr nekādi nevar noliegt, ka šī leģenda ir bijusi izdevīga ne vien pašam Arvīdam, bet arī Latvijai savu vārdu pasaulē nesot. Arvīds Blūmentāls (Crocodile Harry vai Arvid von Blumenthal) bieži vien atzīmēts kā slavenākais latvietis ārpus Latvijas robežām – skaties, kurā ārvalstu ceļvedī gribi! Un mums arī par to prieks un lepnums, ka Kubalu skolu viņš par savu reiz saucis!
Paldies visiem, kas bija ieradušies!
 
Marta Ratkeviča,
Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste
24.03.2017.  |  
Gremdējoties atmiņās
Šis gads Kubalu skolai – muzejam ir nozīmīgs – 13. maijā apritēs 45 gadi kopš tā dibināšanas 1972. gadā. 1842.gadā uzceltajam skolas namam šogad jau 175! Jau 25 gadus muzejs ir Dundagas pašvaldības pārziņā. Skolas nama un muzeja svētku pasākumu plānojam vasarā. Šoreiz vēlējāmies ielūkoties pārmaiņu laikā, kad skola te likvidēta, bet muzejs vēl nav izveidots. 

24. februārī Kubalu skolā – muzejā pulcējās viesi, lai ne tikai klausītos citu atmiņās, bet arī dalītos ar savām par laika periodu no 1964  - 1972. gadam, kad Dinsberga pamatskolu pēkšņi slēdz un ēka paliek tukša. Tomēr ne uz ilgu laiku – pavisam drīz to pārņem Dundagas MRS un veic pārbūves, lai šeit izmitinātu MRS darbiniekus un viesstrādniekus.

Pāris dienas pēc skolas slēgšanas, 1964. gada 3. septembrī, šeit ierodas rakstnieks Herberts Dorbe. Skola ir slēgta, Ernesta Dinsberga piemiņas lietu turpmākais liktenis ir nezināms. Rakstnieks cenšas pievērst gan Dundagas skolas, Rakstnieku Savienības un muzeju uzmanību skolas stāvoklim, un Ernesta Dinsberga lietām, kas ēkā vēl glabājas. Ceļš nav viegls, jo vēl 1967. gadā nekas daudz nav mainījies. Par to rakstos izsakās arī Imants Ziedonis pēc viesošanās skolas ēkā: “Māja tagad nodota Dundagas MRS. Te dzīvo šoferi un buldozeristi ar ģimenēm, māja izremontēta (protams, dzīvokļiem), vecais manteļskurstenis gan, kā par brīnumu izgāzts nav. Augšstāvā vēl saglabājusies arī Dinsberģa istaba. Lai nokļūtu tajā, jālaipo pa izmētātu skolas burtnīcu un vecu grāmatu klājienu…” (Ziedonis, I., (1970) Kurzemīte).  Tomēr nemaz ilgi nav jāgaida līdz skolas ēka iegūst valsts nozīmes vēstures pieminekļa statusu (1967. gada 29. decembrī). Ar Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja un tā darbinieces Saulcerītes Vieses palīdzību sāk Dinsberga muzeja iekārtošanu 1878. gadā ēkas bēniņos izveidotā Dinsberga vecumdienu dzīvoklī. Lielu pienesumu sniedz Dundagas iedzīvotāji dāvinot E. Dinsberga saglabātās lietas.

Starp vakara viesiem bija agrākie skolnieki, kas varēja stāstīt gan kā skolā izskatījies, gan cik neziņas pilni bijuši, kad to slēdza. Linards Auziņš šeit ne tikai mācījās, bet arī dzīvoja, kad ēkā ierīkoja dzīvokļus Dundagas MRS viesstrādniekiem. Uzzinājām, ka šeit dzīvojušas sešas ģimenes, tajā skaitā viena no Lietuvas un viena no Ukrainas.

Anna Rasa, Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja bijusī direktore, stāstīja par darbu pie skolas ēkas vēstures pieminekļa statusa nodibināšanas, muzeja materiālu vākšanas. Muzeja ekspozīcijas iekārtoja Saulcerīte Viese. Viņa Dinsberga augšistabas dzīvoklī uzbūra klātbūtnes efektu, kādu muzejos prot radīt tikai retais.

Sakām lielu paldies visiem, kas piedalījās pasākumā un dalījās ar savām atmiņām. Īpašs paldies Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja bijušai direktorei Annai Rasai, agrākajiem skolniekiem Linardam Auziņam, Slavikam Mozoļevam, kas pastāstīja par skolas beigu  posmu un dzīvi skolas ēkā. Paldies Pēterim Cielavam par ierašanos un dalīšanos atmiņās par skolas pārbūves laiku un centieniem saglabāt ēkas vēsturisko vērtību. Tāpat jāsaka paldies arī citiem Dinsberga pamatskolas skolniekiem, kas ļāva spilgtāk iztēloties skolu 20.gs vidū.

Pateicības vēl LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļai, LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkai, Ventspils zonālajam valsts arhīvam, Dundagas novada Saimnieciskajam dienestam, biedrībai Ziemeļkurzemes biznesa asociācijai, Elmai Zadiņai. 

Atmiņu stāstu audioierakstus glabāsim muzeja krājumā.


Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste
Marta Ratkeviča
02.03.2017.  |  
Balttour 2017
Kubalu skola - muzejs 5. februārī piedalījās "Balttour 2017" izstādē Ķīpsalā. Dundagas novada stendā kopā ar muzeja vecāko speciālisti Martu Ratkeviču bija iespēja darboties ar tāfelītēm un grifelēm, kā arī piedalīties zīmēšanas konkursā "Mana skolas pierakstu burtnīca". Balsošana par zīmējumiem norisinās muzeja Facebook lapā: www.facebook.lv/kubalmuz līdz 10. februārim, kad noskaidrosim 3 laimīgos pārsteiguma balvu saņēmējus!



06.02.2017.  |  
"Ceļojums laikā" - metode, kas atdzīvina vēsturi
Šā gada Septembrī Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste Marta Ratkeviča devās komandējumā uz Kalmāru, Zviedrijā, kur notika metodes “Ceļojums laikā” apguves nedēļa. Tai sekoja Bridging Ages konference Let’s do it! Social cohesion and Time Travel method, kuru apmeklēja vairāk kā 200 cilvēku no visas pasaules.

“Ceļojums laikā” ir izglītojoša metode, kas atraktīvā veidā ļauj apgūt jaunas zināšanas par kultūrvēsturiskiem objektiem. Tas ir brīnišķīgs paņēmiens kā izbaudīt kādu vēsturisko laikmetu caur sajūtām un gūt izpratni par konkrēto vietu gan pagātnē, gan mūsdienās. 

Metode ietver lomu spēli, kas ļauj pārcelties uz konkrētu notikumu pagātnē izvēlētajā kultūrvēsturiskajā  objektā. Tās laikā ir iespējams izjust attiecīgā perioda dzīvesstilu, piedalīties aktivitātēs, kas saistāmas ar kādu notikumu vai laika posmu, un izprast problēmas, kas bijušas aktuālas gan toreiz, gan tagad.
Komandējuma laikā bija dota iespēja piedalīties vairākos Kalmāras lēnes muzeja rīkotajos “Ceļojums laikā” pasākumos, kuros darbojās arī vietējo skolu bērni. Viens no ceļojumiem aizveda uz Akmens laikmeta nometni, bet otrs uz viduslaiku svinībām Borgholmas pilī. Konferences laikā arī tika organizēts ceļojums laikā uz 1945.gadu, kad Kalmārā tika uzņemti cietušie no koncentrācijas nometnēm. Šoreiz pasākumā piedalījās tikai konferences dalībnieki, kas deva pavisam citādu pieredzi.

Strādājot ar skolēniem, lielāks uzsvars tiek likts uz aktivitātēm, kuras palīdz bērniem atslēgties no mūsdienu pasaules un caur darbībām nonākt pie secinājumiem par izspēlētā perioda apstākļiem un dzīvesstilu vai problēmām, ar kurām ļaudis sastapās. Savukārt, ja lomās iejūtas pieaugušie, lielāks uzsvars tiek likts uz diskusijām un problēmu risinājumiem caur vēstures prizmu.

Pasaulē šī metode tiek izmantota dažādiem mērķiem. Sadarbībā ar skolām, metode palīdz labāk izprast vēsturē nozīmīgus notikumus, apgūt dažādas prasmes, māca sadarboties un iesaistīties, kā arī meklēt risinājumus dažādām problēmām. Metode palīdz rast vienotības sajūtu minoritāšu grupās, atskatīties uz pagātnes problēmām un, salīdzinot tās ar mūsdienām, nonākt pie secinājumiem, kas bieži palīdz atrast jaunus risinājumus sasāpējušām problēmām. Pasākumu laikā cilvēki bez aizspriedumiem spēj runāt par tādām lietām kā dzimumu nevienlīdzība, rasisms, imigrācija, utt.

Šī metode ir brīnišķīga, jo tā ir tik daudzpusīga. Tā ir starpdisciplināra un tajā var darboties jebkurš interesents. Dalībnieku vecumam nav ierobežojumu!

Ja ir interese par šo metodi, droši rakstiet: marta@dundaga.lv – pastāstīšu vairāk un varbūt kopā realizēsim kādu no  “Ceļojums laikā” pasākumiem!

Attēli šeit.
 
Marta Ratkeviča
Kubalu skolas – muzeja vecākā speciāliste

24.10.2016.  |  
Ceļojošās izstādes "Kas vīņ tād i? / Kes nad on?" atklāšana Igaunijā
20. oktobrī Kubalu skolas – muzeja pārstāvji devās pie saviem sadarbības partneriem Igaunijā – Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeju, kur notika ceļojošās izstādes “Kas vīņ tād i’? / Kes nad on?” atklāšanas pasākums. Izstāde, kas tika veidota ar Dundagas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, par godu Ernesta Dinsberga 200 gadu jubilejai, nu ir apskatāma arī Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzejā igauņu valodā!


Marta Ratkeviča
Kubalu skolas - muzeja vecākā speciāliste
24.10.2016.  |  
Dinsberga skolas salidojums 2016.
3.septembrī Dinsberga skolā atkal svētki – kopā sanāk bijušie skolas bērni.
Ievadot salidojumu, absolventi Rūdolfs Dinsbergs un Maija Brūvere paceļ valsts karogu un pasākuma dalībnieki dzied valsts himnu. Šogad mūsu pirmajam skolotājam Ernestam Dinsbergam – 200. Skolotāja viesistabā sanākušie 35 ciemiņi iepazīst vēl dzimtbūtniecības laikā (1816.) dzimušā Ernesta Dinsberga iespējas un neatlaidīgā darbā, savas prasmes un spējas izkopjot, sasniegto. Lasīšanas stundā “skolēnu” priekšnesumā izskanēja rakstos glabātās E.Dinsberga domas. Atsaucību gūst arī muzeja piedāvājums – saņemt mājupceļam paša izvēlētos rakstnieka domu graudus. Priecājāmies, ka muzeja sarūpētās E.Dinsberga rokrakstu un grāmatu izstādes, sadarbībā ar kolēģiem O.Lutsa muzejā (Igaunijā) veidotā ceļojošā izstāde “Kas vīņ tād i? / Kes nad on?” ir atzinīgi novērtētas. Mūsu ievērojamā novadnieka izvadīšanu no Latviešu biedrības nama Rīgā un pēdējo mājupceļu pieminējām Kužnieku kapos. Pasākuma noslēdza sarunas pie saimniecības ēkā kopīgi klātā svētku galda.
 
Pateicos par atbalstu un līdzdalību pasākuma organizēšanā pašvaldības saimnieciskajam dienestam, Dundagas kultūras pils darbiniekiem, fotogrāfam Visvaldim Biezbārdim, mājas ļaudīm - Guntai un Mārtiņam, muzeja darbiniecēm Martai Ratkevičai un Dacei Savickai. E.Dinsberga grāmatu un rokrakstu izstādes veidotas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēku, Talsu novada muzeju un Ventspils muzeju.
 
Uz tikšanos, 2017. gada 2. septembra pusdienlaikā!
 
Kubalu skolas - muzeja vadītājs, Ivars Abajs.
14.09.2016

14.09.2016.  |  
Ceļojošā izstāde "Kas vīņ tād i? / Kes nad on?"

Muzejs piedāvā ceļojošo izstādi "Kas vīņ tād i? / Kes nad on?", kas veidota par godu Ernesta Dinsberga 200 gadu jubilejai.
Tajā apskatīti etnogrāfijas un kartogrāfijas pirmizdevumi Latvijā un Igaunijā. Latvijā abu darbu autors ir Ernests Dinsbergs, bet Igaunijā pirmais monogrāfijas izdevums igauņu valodā izdots tikai 1920-tajos gados, tādēļ etnogrāfijas kopsavilkumu veidoja muzeja darbinieki Janeks Varblas un Tiina Kivits. Lielāko devumu sniedzis Igaunijā labi zināmais Karls Roberts Jakobsons (1841 – 1882). 

Izstāde, kas sastāv no 4 plakātiem (roll-up stendi), kopumā ir 4 metrus plata. Iespējams pievienot arī lampas, ja izstāžu telpa nav pietiekami apgaismota. 

Izstādes veidotāji: Dundagas novada pašvaldības Kubalu skola - muzejs, Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzejs, Igaunijā.
Finansētāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Dundagas novada pašvaldība, Igaunijas Kultūrkapitāls un Palemuses O. Lutsa draudzes skolas muzejs
Mākslinieks: Kate Seržāne
Stendu dizains: Brālis Y, SIA "G Interactive"


Ceļojošā izstāde pieejama bez maksas. Informācijai: tālr. +371 63254335; +371 26332238, epasts: kubalmuz@dundaga.lv

Informatīvais buklets pieejams šeit.

 

01.09.2016.  |  
Ernesta Dinsberga 200 gadu jubilejas svētki aizritējuši
5. augustā pulcējām ciemiņus Kubalu skolas – muzejā, lai atzīmētu Ernesta Dinsberga 200 gadu jubileju. Uz notikumu bija pulcējušies “vasaras skolas” skolēni, kurus zinībās vadīja mūsu pieaicinātie skolotāji: sabiedrības mācības skolotāja Gundega Blumberga, smukraksta skolotāja Māra Klepere, rokdarbu skolotāja Una Upīte, dziedāšanas skolotāja Dace Šmite, bet skolas pārzines lomā bija iejutusies muzeja darbiniece Marta Ratkeviča. Direktors, protams, pats namatēvs – Ivars Abajs.
Uz “vasaras skolu” bija jāierodas un jāatbild uzdotā viela tiem, kas skolas laikā ko nebija gana kārtīgi izdarījuši. Šoreiz “nebēdņu” lomā bija iejutušies: LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule, LU Literatūras folkloras un mākslas institūta latviešu folkloras pētnieks Aldis Pūtelis, Kandavas novada muzeja vēsturnieks Agris Dzenis un LNB direktors Andris Vilks, bet jauno dundzinieku paaudzi pārstāvēja Rūta Abaja. Gundegas Blumbergas vadībā skolēni atbildēja uz jautājumiem par Ernesta Dinsberga sasniegumiem uz 19. gadsimta doto iespēju fona.
Stundai beidzoties, gluži nevilšus, kļuvām par lieciniekiem kādai vietējo Dundzinieku sarunai izloksnē “Jāpaks un Ģierts izspriežes pa skol’” [E. Dinsbergs, 1863]. To noklausoties, sapratām, ka skolas tiešām ir vajadzīga lieta un bez tām nekur! Tad nu visi varēja doties uz skolas telpām un apgūt rokdarbu prasmes Unas Upītes vadībā pie Agnēzes Dinsbergas stellēm vai smukrakstīšanu pie Māras Kleperes Dinsberga augšistabās.
Turpat blakus, bēniņos pie manteļskursteņa, atklājām  ceļojošo izstādi “Kas vīņ tād i? / Kes nad on?” kas tapa sadarbībā ar O. Lutsa draudzes skolas muzeju Palamusē, Igaunijā. Izstāde veidota par godu Ernesta Dinsberga 200gadei un apskata etnogrāfijas un kartogrāfijas pirmizdevumus Latvijā un Igaunijā. Latvijā abu darbu autors ir pats Ernests Dinsbergs, bet Igaunijā pirmais monogrāfijas izdevums igauņu valodā izdots tikai 1920-tajos gados, tādēļ etnogrāfijas kopsavilkumu veidoja muzeja darbinieki Janeks Varblas un Tiina Kivits. Lielāko devumu sniedzis Igaunijā labi zināmais Karls Jakobsons (1841 – 1882).
Pēc izstādes atklāšanas skolas pirmā stāva Viesistabā bija iespēja aplūkot E. Dinsberga pirmizdevumus dažādās nozarēs (metrika, vēsture, etnogrāfija, u.c.), kā arī viņa rokrakstu paraugus, daļu no kuriem aizguvām no LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Talsu novada muzeja, Ventspils muzeja un LU Akadēmiskās bilbiotēkas Misiņa bibliotēkas. Tikmēr klasē notika dziedāšanas stunda. Pie harmonija bija skolotāja Dace Šmite, bet Dundagas koris palīdzēja noturēt meldiņu tautasdziesmām un arī Dinsberga “Dziesmiņa pie skolmeistaru sanākšanas dziedama” (1859).
Pēc iestiprināšanās pie saimes galda, palikušie devās uz Kužnieku kapiem nolikt ziedus uz Ernesta un Agnēzes kapa. Atgriezušies muzeja sētā, paslēpāmies zem lietussargiem un noklausījāmies Dundagas kora dziedātās noslēguma dziesmas, starp kurām arī Dinsberga “Puiškalna koris”, un izteicām pateicības viesiem par palīdzību svētku sajūtas radīšanā.
Vēlreiz lielu paldies jāsaka mūsu skolotājiem: audējai Unai Upītei, kaligrāfei Mārai Kleperei, žurnālistei Gundegai Blumbergai, kordiriģentei Dacei Šmitei un Dundagas korim. Tāpat arī paldies vasaras darbu darītājiem: Mārai Grudulei, Aldim Pūtelim, Agrim Dzenim, Rūtai Abajai un Andrim Vilkam. Paldies LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļai, Talsu novada muzejam un Ventspils muzejam kā arī LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkai par sadarbību. Liels paldies arī Vairai Kamarai par uzveduma režiju un Aigaram Zadiņam un Valdim Šleineram par iejušanos Jāpaka un Ģierta lomās. Par atbalstu un līdzdalību pasākuma organizēšanā pateicamies pašvaldības saimnieciskajam dienesta vadītājam Andrim Kojro, dūšīgiem Dundagas skolēniem, Dundagas kultūras pils vadītājai Baibai Dūdai, muzeja darbiniecei Dacei Savickai, mājas ļaudīm - Guntai Abajai, Mārtiņam Abajam. 
Liecības par šo notikumu nākotnei saglabāja fotogrāfs Dainis Kārkluvalks, Talsu televīzijas ļaudis un E. Dinsberga Goda grāmatas rakstītāji.
Paldies!  

Šeit arī ieskats pasākumā no fotogrāfa skatupunkta: 
18.08.2016.  |  
Izstāde "Kas vīņ tād i?'
Muzeja telpās no 5. augusta līdz 12. septembrim apskatāma jauna ceļojošā izstāde
"Kas vīņ tād i? / Kes nad on?", kas veidota par godu Ernesta Dinsberga 200 gadu jubilejai. Izstāde iepazīstina ar pirmizdevumiem etnogrāfijā un kartogrāfijā Latvijā un Igaunijā. Latvijā abu izdevumu autors bijis Ernests Dinsbergs, bet Igaunijā 19. gadsimtā grāmata par tautu etnogrāfiju vēl nav bijusi izdota, tāpēc informāciju apkopoja Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeja speciālisti Janeks Varblas un Tiina Kivits. Šajā jomā 19.gadsimtā Igaunijā lielu devumu sniedzis Karls Jakobsons (1841 - 1882). Pirmo atlantu Igaunijā sastādījis Pērnavas mācītājs Vilhelms Šulcs (1813 - 1887). 
Izstāde tapusi sadarbībā ar Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeju Igaunijā. 
Māksliniece: Kate Seržāne
Dizains un makets: Brālis Y, SIA "G Interactive"
17.08.2016.  |  
Atskats uz Muzeju nakti 2016
Siltā un mierīgā 21.maija vakarā Kubalu skola – muzejs vēra durvis Muzeju naktij.
Atskanot skolas zvanam, visi sanākušie sapulcējās klasē, kā jau kārtīgiem skolēniem pieklājas. Iepazīstināti ar vakara gaitu, visi tika aicināti doties uz Viesistabu apskatīt jauno ekspozīciju par skolas ciemiņiem, kas Dinsberga mūža laikā skolā viesojušies kā skolnieki, skolotāji vai augsti godāti viesi. Ekspozīcijā pieminētajiem bijusi kāda īpaša nozīme ne tikai skolas dzīvē vai Dinsberga mūžā, bet arī latviešu tautas uzplaukumā. Par ekspozīcijas dizainu pateicamies Brālim Y.
Ciemiņi sadalījās komandās un saņēma sagatavotās darba burtnīcas. Spēle “Durvju labirints” sastāvēja no 8 uzdevumiem, dažādās muzeja telpās un teritorijas daļās, un papilduzdevuma – novadīt citiem dalībniekiem vienu bērnu dienu spēli, kuru varētu būt spēlējuši arī šīs skolas skolēni. Šoreiz Muzeju nakts ciemiņiem devām iespēju pārbaudīt savas prasmes un zināšanas, kas saistāmas ar senās skolas darbību. Varēja lasīt un rakstīt vecajā drukā, iepazīt rīkus, kas šeit izmantoti, kā arī sajust dabas klātbūtni, kas ir šīs skolas neatņemama sastāvdaļa.
Pasākuma noslēgumā ap plkst. 22.00, kad visi bija iestiprinājušies un atpūtušies, devāmies uz Staļļaugšu apskatīt pareizās atbildes uzdevumam “Vai pazīsti muzeju?”, kurā pēc durvju attēliem bija jāatpazīst muzejs. Turpat arī apbalvojām pirmo vietu ieguvējus un izteicām pateicības mūsu palīgiem.
Arī šeit vēlreiz gribam pateikt lielu paldies mūsu palīgiem un atbalstītājiem, bez kuriem pasākums nebūtu izdevies: Mārītei Jurčai, Jurim Šleineram, Guntai Abajai, Mārtiņam Abajam, Inai Braunai un Slīteres nacionālā parka Dabas izglītības centram.
Paldies visiem muzejiem, kas atsaucās uz aicinājumu iesūtīt durvju attēlus, kas tika izmantoti pārbaudījumā “Vai pazīsti muzeju?”
Paldies arī Dundagas un Tiņģeres saimniecēm, - Ainai Šleinerei, Ivetai Zadiņai, Mārai Šleinerei, Agritai Bokumai un Tamārai Ekmanei, kuru kopto mājdzīvnieku balsis lieliski iederējās 1849. gadā celtajā stallī.
Kopumā spēlē piedalījās 19 komandas. Muzeju vakara gaitā apmeklēja aptuveni 80 cilvēku, kur daži bija braukuši no Tukuma, Ventspils un pat Dobeles!  Kubalu skolas – muzeja trešais  rakstu krājums Viļņa Mitlera “Dundznik valad” un mūsu atbalstītāju biedrības “Zaļā doma” dāvātās brīvbiļetes Šlīteres bākas apmeklējumam bija spēles uzvarētāju ieguvums.
Lai spēlē rastais piedzīvojums un prieks saglabājas līdz nākamajai muzeju naktij! 
1. vieta komandai – Vienradži (75 punkti)
2. vieta: komandai Alma (74 punkti)
3. vieta komandai Friči (73 punkti)
23.05.2016.  |  
Nacionālajā bibliotēkā atklāta Ernesta Dinsberga divsimtgadei veltīta izstāde
25. janvārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā tika atklāta izstāde “Ernestam Dinsbergam – 200”.
 
Uz šo pasākumu bijām uzaicināti arī mēs, Kubalu skolas -  muzeja darbinieki, par ko sakām lielu paldies LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenajai bibliogrāfei Sanitai Briežkalnei, kas šo pasākumu organizēja un vadīja. Par uzņemšanu un iespēju apskatīt Gaismas pili pateicamies Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas darbiniecēm.
 
Izstādi atklāja LNB vadītājs Andris Vilks.  Ivaram Abajam bija tas gods teikt kādus vārdus par Ernestu Dinsbergu – viņa dzīvi un sasniegumiem. Pēc tam LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule iepazīstināja ar E.Dinsberga lomu latviešu literatūras attīstībā.
 
Izstāde sniedz ieskatu Ernesta Dinsberga devumā latviešu literatūras vēstures un pedagoģijas kontekstā. Tās satura pamatā ir materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Galvenās krātuves, Letonikas un Baltijas centra un Kartogrāfisko materiālu krājuma.
 
Ekspozīcija piedāvās apskatīt nozīmīgus E. Dinsberga oriģināldarbu, tulkojumu un lokalizējumu literāros manuskriptus, kā arī iespieddarbus. Ekspozīcijā iekļauti arī Kubalu skolas vēstures materiāli – klases žurnāli, proves raksti jeb skolēnu glītrakstīšanas pārbaudījumu lapas un iespieddarbi, kuri tapuši laikā, kad E. Dinsbergs bija skolas pārzinis
 
Ernesta Dinsberga rokrakstu un iespieddarbu kolekcija raksturo viņu kā unikālu, mērķtiecīgu un uzņēmīgu 19. gadsimta personību.
 
Izstāde Latvijas Nacionālā bibliotēkā būs apskatāma līdz 30. aprīlim. Ieeja bez maksas.
 
Darba laiki:
P., T., Pk. 12:00–20:00
O., C. 9:00–17:00
S. 10:00–17:00
Sv. slēgts 

26.01.2016.  |  
Muzeja ieceres E. Dinsberga 200-gadei par godu

Šis gads Kubalu skolai – muzejam ir ļoti nozīmīgs, jo aprit 200 gadi kopš dzimis skolas tēvs un rakstnieks Ernests Dinsbergs. Lai padarītu šo gadu īpašāku arī jums, mīļie apmeklētāji, esam iecerējuši rīkot dažādus jubilejai veltītus pasākumus.
Kā lielākais no pasākumiem jāmin konference augusta sākumā, kas būs veltīta Ernesta Dinsberga personībai un viņa devumam latviešu kultūrvēsturē.
Ir iecere radīt jaunu ceļojošo izstādi sadarbībā ar mūsu kolēģiem Igaunijā, Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeju, kurā piedāvāsim ieraudzīt un salīdzināt latviešu un igauņu autoru pirmizdevumus etnogrāfijā un kartogrāfijā. Latviešiem pirmais bijis tieši E. Dinsbergs! Redzēsim cik ļoti esam mainījušies, ko igauņi par mums tolaik domājuši un ko mēs, latvieši, par igauņiem.
Tāpat, muzeja sezonai atsākoties, centīsimies jums piedāvāt jaunas muzejpedagoģiskās programmas un īstermiņa izstādes saistībā ar Dinsberga personību un darba mūžā paveikto.
Protams, joprojām piedalīsimies ikgadējos pasākumos, proti,  Muzeju nakts un Slīteres ceļotāju dienas. Rīkosim Dinsberga pamatskolas salidojumu, kā arī 10. klašu skolēnu ievadīšanu vidusskolēnu kārtā un citus nelielus pasākumus.

Uz tikšanos!


Dinsbergs, E. Etnografija : tas ir: Pasaules valsts-tautas, viņu dabas, ierašas un dzīve ar tām vajadzīgām tur piederīgām ziņām, priekš mājām un skolām.  Pirma daļa. Eiropa. Rihga: Ernst Plates, 1876.- 200 lpp

Dinsbergs, E. Atlass ar septiņpadsmit landkartēm. Jelgava : G. A. Reyhers, 1861.- 18 lpp

12.01.2016.  |  
Atskats uz Viļņa Mitlera “Dundznik valad” grāmatas atvēršanas svētkiem
Piektdien, 11. decembra vakarā vietējiem novadniekiem labi pazīstamā Viļņa Mitlera grāmatas “Dundznik valad” atvēršanas pasākums pulcēja vairāk kā 30 cilvēku. Grāmata, kas ir Kubalu skolas – muzeja 3. rakstu krājums, izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu un Ivara Abaja cītīgu darbu, vākumu atlasot un kopā liekot. Liels paldies jāsaka arī Alnim Auziņam par  izturību, ķerstot kļūdas un nepilnības tapušajā izdevumā.
Vakara gaitā ar Dundadznieku izloksnes vākumu mūs iepazīstināja LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Brigita Bušmane. Alnis Auziņš, grāmatas literārais redaktors, ciemiņiem pastāstīja par viņa sadarbību ar pašu autoru Vilni Mitleru. Noslēgumā dzirdējām Ivara stāstu par grāmatas kopā likšanu, īsu V. Mitlera biogrāfiju jeb Kas viš i un no kuriens viš tāds i nācs. Kā punkts uz i bija iespēja dzirdēt Vilņa Mitlera balsi, kas tika ierakstīta 2012. gada nogalē, viņam savu izloksnes vākumu nododot muzeja īpašumā.
Pasākuma laikā grāmata tika dāvināta Dundagas novada bibliotēkām un skolām, Dundagas kultūras darbiniekiem, skolotājiem un muzeja draugiem. Lai mazliet iepazīstinātu ar grāmatas saturu lūdzām kādu no ciemiņiem nolasīt vienu no Mitlera atmiņu stāstiem. Šeit mums itin labi līdzēja Lienīte Iesalniece.
Vakara noslēgumā varēja baudīt postfolkloras grupas Vecpilsētas dziedātāji priekšnesumu un baudīt karstu zāļu tēju ar viesu pašu gādātām pļedām un sklanduraušiem.
Grāmata būs lasāma visās Latvijas reģionālajās bibliotēkās, kā arī Dundagas, Talsu un Ventspils novadu skolās un bibliotēkās. Elektroniskā formātā grāmata ir brīvi pieejama muzeja mājas lapā.

Par pasākuma iemūžināšanu fotogrāfijās sakām paldies Dainim Kārkluvalkam. 

19.12.2015.  |  
Ciemos pie kolēģiem Druvienā un Igaunijā

19. novembrī devāmies garajā ceļā no Kubalu skolas–muzeja uz Druvienas vecās skolas muzeju un Palamuses Oskara Lutsa draudzes skolas muzeju Igaunijā, lai dalītos pieredzē un apspriestu iespējamo sadarbību nākamajā 2016. gadā.  Tas mums ir viens no nozīmīgākajiem – Ernsta Dinsberga 200 gadu jubilejas gads.
Vispirms viesojāmies Druvienas vecās skolas muzejā, kur mūs laipni uzņēma muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne. Pēc Druvienas apmeklējuma devāmies uz Palamusi, kas atrodas apmēram pusstundas braucienā uz ziemeļiem no Tartu. Šeit pašā ciemata sirdī atrodas draudzes skola, kurā mācījies Igaunijā ļoti pazīstamais rakstnieks Oskars Luts (1887–1953). Viņa slavenākā, uz skolas atmiņām balstītā, grāmata “Pavasaris” (Kevade) ir iekļauta Igaunijas skolu programmā, līdzīgi kā Druvienas skolas skolnieka Jāņa Poruka darbs “Kauja pie Knipskas”. Pēc šī darba motīviem vecajā skolā tiek piedāvātas dažādas muzejpedagoģiskās programmas un veidotas ekspozīcijas.
Sekot līdzi braucienam, varat mūsu attēlu galerijā.
04.12.2015.  |  
Kā Krišjānis Barons no skolas puikas par Dainu Tēvu tapa
Sestdien, 7. novembrī norisinājās ar Krišjāņa Barona 180 gadu jubileju saistīts pasākums. Ieradās 16 ciemiņi, kas mūsu klases skolas solus piepildīja gluži pilnus.

Pasākumu sākām ar Krišjāņa Barona (1835 – 1923) dzīves teku izzināšanu. Pēc priekšlasījuma bija iespēja izkustēties, apskatot Krišjāņa Barona pirmās īstās skolas – Kubalu skolas – apkārtni viņa acīm, un sasildīties pie ugunskura skursteņnamā. Atgriežoties, visus sagaidīja sveču gaismas pildīta klase, kur pievērsāmies vakara uzdevumam – tautasdziesmu pierakstīšanai. Lai iejustos dainu vācēja ādā, bija nepieciešama tikai apņēmība un dzirdīgas ausis. Teicēja, Mārīte Jurča, bija sagatavojusi vairākas dziesmiņas dundzinieku izloksnē. Tas sarežģīja it kā vienkāršo pierakstīšanas procesu, jo daļa vārdu tik dīvaini šķita, ka jāsaķer galva bija, lai nu saprastu, kā tos pierakstīt. Bet, jāteic, visi godam tika galā ar svarīgo uzdevumu un nodeva vērtīgo guvumu muzeja glabāšanā.

Pasākuma laikā bija apskatāma izstāde ar Krišjāņa Barona un viņa līdzgaitnieku – Friča Brīvzemnieka un Henrija Visendorfa biogrāfijām. Tāpat varēja noskaidrot, kas bijuši tie čaklie ļaudis, kas no Dundagas bija iesūtījuši tautas dziesmas dainu krājējiem un kārtotājiem. Kā izrādās Dundagas devums krājuma izveidē bijis ļoti liels – 2901 dziesma, kas ir ceturtais lielākais skaits mūsdienu Kurzemes teritorijā un 13. lielākais Latvijā. Visvairāk dainu tolaik iesūtījuši Lielvārdnieki – 6126. Pasākuma noslēgumā visi varēja sasildīties ar karstu tēju un iestiprināties ar muzeja maizes krāsnī ceptiem pīrāgiem.

Pateicamies par līdzdalību un iesaistīšanos pasākuma organizēšanā pašvaldības saimnieciskajam dienestam, Dundagas kultūras pilij, Mārītei Jurčai, LFK fondu glabātājai un pētniecei Mārai Vīksnai par vērtīgu ziņu sagādāšanu, LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas un Misiņa bibliotēkas atsaucīgajiem darbiniekiem, mājiniekiem Guntai un Mārtiņam.

Uz tikšanos!
11.11.2015.  |  
Dinsberga skolas salidojums 2015. (Tikšanās ar skolas biedriem Krišjāni Baronu un Arvīdu Blūmentālu)
5. septembrī Dinsberga skolas bērni atkal āva kājas ceļam uz savu skolu. Daudziem no dzimtajām mājām iestaigātās takas nu kļuvušas par tāliem ceļiem, kas no dažādiem Latvijas novadiem līdz skolas namam mērojami.
 
Ievadot salidojumu, absolventi Ausma Nākuma un Andris Grīnbergs paceļ valsts karogu un pasākuma dalībnieki dzied valsts himnu. 2011. gadā izteiktie vārdi, sanākt katra septembra pirmās sestdienas pusdienlaikā, ir nākuši no sirds un stāv pāri laikam, turpat 60 sanākušo skolēnu ceļa grūtībām.
 
Arī muzejam ir savs pienesums skolas bērnu tikšanās priekam. Šoreiz iepazinām skolasbiedru 1848. gada absolventa Krišjāņa Barona (1835 – 1923) dzīves ceļu līdz Latvju Dainu izdošanai un 1938. gada absolventa Arvīda Blūmentāla (1925 – 2006) skolas gaitas, karā un svešumā piedzīvoto. Atklātā izstāde ilustrē A. Blūmentāla māju sajūtas meklējumus, dzīvojot Austrālijā. Atmiņās par bērnībā Arvīda dzimtajās mājās, Būdenos, pieredzēto dalījās māsīca Ausma Bukovska. Stāstījumu papildināja filmas „Gājiens ar krokodilu”(1995) fragmenti.
Fotogrāfijas muzeja krājumam dāvināja salidojuma dalībnieki Jānis Grīnītis un Irma Brūvere.

Pateicos par atbalstu un līdzdalību pasākuma organizēšanā pašvaldības saimnieciskajam dienestam, Dundagas kultūras pils darbiniekiem, filmas „Gājiens ar krokodilu” režisoram Ivaram Seleckim, žurnālistei un skolas absolventei Maijai Brūverei, skolotājam Alfrēdam Cipelim, Ausmai Bukovskai, koklētāju ansamblim „Dzītari”, fotogrāfam Visvaldim Biezbārdim, mājas ļaudīm - Guntai Abajai un muzeja darbiniecei Mārītei Jurčai.

Uz tikšanos, 2016. gada 3. septembra pusdienlaikā!
 
Kubalu skolas - muzeja vadītājs, Ivars Abajs.
08.09.2015
21.09.2015.  |  
Par muzejnakti, kas vēl prātā stāv
"Katram jārisina sava mīkla: ir no svara ikvienam pasacīt,
kas viņš ir, ko viņš var veikt un par ko viņš var kļūt."
Aspazija

16.maija vakarā Kubalu skolā tikās māju ļaudis un sanākušie ciemiņi. Mēs bijām pavisam 47, protams, Raini, Aspaziju un Ernestu Dinsbergu ieskaitot. Tāpat kā mājinieku sarūpēto speķraušu garša katram ir sava, arī tikšanās piedzīvojums mums katram paliek savs.
 
Mēs piedzīvojām, varbūt pārdzīvojām, proves rakstus, Dinsberga pamatskolas Raiņa un Aspazijas dzejas lasījumus, Dinsberga un Raiņa laika ritējumu, mūsu tālo ciemiņu atziņas un kopīgi radījām izstādi "Rains? Kas viš tāds i?". 
 
Dzimto valodu turēt katram ir gods. Kubalu skolas tuvumā dzīvojošo apziņā vēl šodien "Rains paties i " . Šo proves rakstos un izstādē apliecināto atziņu muzejs glabās nākotnei.
 
Pateicos ciemiņiem par uzticēšanos un kopīgi radīto piedzīvojumu, Dacei par dziesmām ar Dinsberga un Raiņa vārdiem harmonija spēles pavadījumā, Aivaram par izstādes "Rains? Kas viš tāds i?" sagatavošanu, Dundagas novada centrālai bibliotēkai un Latvijas Nacionālai bibliotēkai par grāmatām izstādei "Mans grāmatu plaukts", Rakstniecības un mūzikas muzejam par attēliem izstādei "Laikabiedri", Dinsberga pamatskolas skolotājiem Sofijai Dravniecei, Katrīnei Vītolai, Oskaram Beikmanim un Emmai Jāvaldei (Biķei) par Raiņa un Aspazijas dzejoļu izvēli, Talsu novada muzejam par atbalstu izstāžu veidošanā, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (Misiņa bibliotēkas) atsaucīgajiem darbiniekiem un mājiniekiem - Guntai un Mārītei.

Uz tikšanos!
Ivars
20.05.2015.  |  
Akcija "Rainis un Aspazija klauvē!"
Šā gada Muzeju naktī, 16. maijā, tiks uzsākta jauna akcija “Rainis un Aspazija klauvē!”, visas vasaras garumā rosinot apciemot ne tikai jubilāru Raiņa un Aspazijas, bet arī citu Latvijas rakstnieku, literātu un kultūras darbinieku memoriālos muzejus.
Viss raksts
09.05.2015.  |  
Saule
Pavasarī saule arvien augstāk tecēdama, uzmodina visu dabu. Un jo tā sāk augstāk un siltāk spīdēt, jo visa ziemā nomērdejusēs daba sāk atdzīvoties: putniņi dziedāt, zeme palikt zaļa, lapas plaukt un puķes ziedēt. Pavasaris ir bērniem un visiem dzīvajiem un audzejiem tas mīļākais un patīkamākais gadalaiks. Tad viss ir spirgts un lustīgs. Rudenī saule arvien zemāk tecēdama visu dabu sāk gurdināt un midzināt uz ziemasdusu. Bet pavasarī tā to atkal atmodina un atdzīvina ar jauniem dzīvības spēkiem.
 
Tad putni dzied,
Tad puķes zied,
Sāk visa daba kā no jauna dzīvot
Ir bērniņiem
Tad līdz ar tiem
Tīk laukā būt un līdz ar dabu līgsmot.
 
E. Dünsberg. Bērnu draugs un vadons no ābecejas līdz skolas-maizei, jeb pirma lasama grāmata mājās un skolās. Pirmā daļa. Rīgā, 1878.


24.03.2015.  |  
Priecīgus Ziemas svētkus!

„1793. gadā Gaujienas pilsmuižas zemnieki sūdzējās, ka muižas īpašnieks Rautenfelds vairākus saimniekus izdzinis no mājām un ierādījis tiem zemi mežā, lai uz tādā kārtā atbrīvotās zemes ierīkotu jaunu pusmuižu. Vietniecības valde, iepazinusies Gaujienas pilsmuižas zemnieku sūdzību, atzina, ka muižniekam ir tiesības izdzīt zemniekus no mājām un pārcelt tos citur. Zemniekiem vietniecības valde izteica nopietnu rājienu un brīdinājumu, ka sūdzības sacerētāji un zemnieku padomdevēji pelnījuši stingru sodu. Viens no sūdzētājiem – Jānis Mucenieks – nopratināšanas kārtībā sodīts ar karbaču. Pēc tam visi sūdzētāji ieslēgti dzelžos un uz 7 nedēļām nosūtīti spaidu darbos. ..Divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem Gaujienas pilsmuižā ieradusies Valkas zemākā zemes tiesa, lai atkal sodītu zemniekus par to, ka tie ar savu sūdzību vispirms neesot griezušies pie tiesas apriņķa pilsētā Valkā, bet braukuši sūdzēties tieši vietniecības valdei Rīgā. Galvenie vainīgie pēc divkārtējas nopēršanas tajā pašā dienā pārdoti citiem muižniekiem.”*
 
„Ziemassvētku egle - ziemassvētku eglīte! Šo vārdu priekš div- voi trīsdesmits gadiem mūsu valodā vēl maz pazina, un tādēļ to arī nebūt nedzirdēja kad pieminam. Bet tagad caur skolām, kas šurp, turp cēlušās un caur jaunam grāmatām un avīzēm šis vārds arī mūsu valodā paliek arvien jo pazīstams. Īpaši caur skolām; jo esmu dzirdējis, jebšu pats gan neredzējis, ka dažās skolās cienīgas mātes un lielmātes pašas ziemassvētku vakarā liek svētku eglīti izpušķot ar dāvanām, ko Krist bērns – tā to jau saka – piešķīris, un kad tās izdala klausīgiem skolas bērniem. Tāds ieradums ir mīlīgs un košs un ticu droši, ka tas arī mīļam Dievam, kas mūžam savu cilvēku bērnu labumu grib, ir patīkams. – Kad jau pie dažām mācītām tautām šis jaukais ieradums ir ieviests un mūsu tauta arī arvien uz priekšu dzenās, tad būtu vēlējams gan, ka šo jauku ieradumu arī pa mājām ievestu, un kur jel maz pārticis saimnieks mājās valdītu, tur ziemassvētku vakarā istabas vidū uz galda mirdzētu koša ziemassvētku eglīte, apkārt kuras bērni un saime lustīgi priecātos, košas, kaut arī mazas dāvaniņas saņemdami.”
„Mūsu citreizējie tēvu tēvi, kad pie kristīgas ticības bija piegriezti, priecājās arī ziemassvētku vakarā uz tādu vīzi kā saprata un kā to par labu cerēja." ...
Viss raksts
23.12.2014.  |  
Viļņa Mitlera Dundagas izloksnes krājuma gaita
15.12.2014
Tagad izdevumā apkopoti vārdnīcas šķirkļi (A - R), 2570 vārdi ar lietojuma piemēriem. Ziemassvētku laiks jau klāt! 

12.07.2014
Izdevumā apkopoti vārdnīcas šķirkļi (A - M), 1899 vārdi ar lietojuma piemēriem. Vasara jau pusē. Arī  vārdnīcas vidus, kopā strādājot, sasniegts.

29.05.2014
Izdevumā apkopoti vārdnīcas šķirkļi (A - L)., 1659 vārdi ar lietojuma  piemēriem. Vēl mazliet un pusceļš jau sasniegts. Patiecos ceļa biedram Alnim Auziņam! Patiesi, kopā turoties, arī tāls ceļamērķis ir droši sasniedzams.


17.01.2014
Ceļu pie lasītājiem turpina Kubalu skolas - muzeja rakstu 3. burtnīca. Pagājušā gadā ar šķirkļiem (A-C), iesākām publicēt Viļņa Mitlera apkopoto Dundagas izloksnes vārdu krājumu. Tagad nododam lasītājiem nākamos 
vārdnīcas šķirkļus (D - J)

Pateicos Alnim Auziņam, laikraksta "Dundadznieks" redaktoram, par pareizrakstības un stila kļūdu labojumiem, vērtīgiem  ieteikumiem.. 

Mēs esam šī 3700 vārdu martona pašā sākumā. Katra diena nes tālāk no pagājušos laikos ierastās valodas un domāšanas. Lielais tīmeklis mūs rosina pievērsties angļu valodai. Jaunā cilvēka ekonomiskā un racionālā dzīves modelī vērtība ir svešvalodām, tepat skandināvu un Veceiropas zemēs noderīgām. Mēs turpināsim iesākto, kamēr vien zināsim, ka Viļņa Mitlera darbs un senā Dundagas iedzimto valoda ir dundadzniekiem vajadzīga.

Atceros, kādreiz mājas lapas komentāros katru dienu bija lasāmi jauni vaicājumi par vārdnīcas turpinājumiem, ierosinājumi labojumiem un uzmundrinājumi darbu turpināt. Tas bija tik neparasti, kā jau sapņos.
Ivars
29.05.2014.  |  
Herberta Dorbes muzejs Dundagā
Turpinot apkopot materiālus izstādei „Satikšanās viesistabā”, pavisam nesen atradu kādu nelūgtu ciemiņu turpat piecdesmit gadus atpakaļ uz skolas nama lieveņa sēžam.

1964.gada 3. septembrī rakstnieks Herberts Dorbe apmeklē tikko slēgto Dinsberga skolu, lai noskaidrotu te kopš 1902. gada glabāto Ernesta Dinsberga piemiņas lietu likteni. 4. septembrī, atgriezies mājās, Ventspilī, H. Dorbe nosūta vēstuli „cienītam biedrim direktoram”, pieminot, ka „braucienam nebija panākumu, jo skolas ēku atradu noslēgtu, neviens tur nedzīvoja, nekādas tuvākas ziņas neizdevās ievākt no tuvējās mājas iedzīvotājiem..” un lūdzot sniegt atbildi „kā ziņā un kur tās [E.Dinsberga piemiņas lietas] tagad atrodas.” Uz vēstules noraksta lasāma autora piezīme: „Raksts nosūtīts Dundagas vidusskolas direktoram, bet tas nav atstājis par vajadzīgu pat atbildēt.”

Veltījumā savam novadniekam 75 dzimšanas dienā Mārtiņš Kalndruva raksturo Dorbi: „Kad man dažos vārdos būtu jāpateic, kurš iespaids .. pats dziļākais, tad sacītu daudz nedomādams – Dorbes darbīgums, vitalitāte, radīšanas ātrums un vieglums. … Vispār – ja Dorbe ko dara, tad ar lielu aizrautību un degsmi, spēkus nežēlodams”.

Patiesi. Tūlīt, 1964.gada 4.septembrī top vēstule Latvijas Padomju rakstnieku savienības sekretariātam, kurā Herberts Dorbe ierosina „.. jautājumu par Ernesta Dinsberģa memoriālā muzeja nodibināšanu un izveidošanu viņa vārdā nosauktās skolas telpās, kur varētu ietilpt arī klase ar iekārtojumu, kas atainotu Latvijas lauku skolu stāvokli pag. gadsimta sākumā, kādos apstākļos mācījās toreiz bērni un strādāja tautskolotājs (Dinsberģis sācis skolā strādāt pie skala uguns ar vienu vienīgu mācību grāmatu visam skolas kolektīvam), jo šādu piemiņas godināšanu Ernests Dinsberģis – šis Dundagas kalpa dēls, tautskolotājs un rakstnieks – pamatoti ir pelnījis. Piezīmējams, ka muzejs būtu apmeklētājiem ļoti pieejamā vietā – tikai kādu kilometru no autobusa pieturas uz Venstpils – Dundagas – Talsu autostrādes”.

Rakstnieku Savienības priekšstāvji gan ir „tais ieskatos, ka vajadzētu apspriest jautājumu par tās [Dinsberģa skolas] pārvešanu uz Etnogrāfisko muzeju” un ierosina šo jautājumu apspriest Latvijas PSR Kultūras ministrijas Pieminekļu un muzeju daļai.

Četrus gadus vēlāk 1968. gadā Dorbe atkārtoti rosina Rakstnieku Savienībai rīkoties, veidojot muzeju Dinsberga skolā. Vēstulē viņš apraksta skolas apmeklējumā pieredzēto:” Kad š.g. maijā apmeklēju minēto skolu, noskaidrojās, ka skolas ēkas apakšstāvā dzīvo mežstrādnieki. Bēniņu stāvā, kur savā laikā izbūvētas trīs telpas Dinsberģa lietošanai, vienā no tām atradās Dinsberģa bēru vaiņagi ar lentām no 1902. gada; telpā, kurā bija šīs relikvijas, kas neskartas saglabājušās 66 gadus, izsists logs; to dienu pastāvēja lietains un vējains laiks, lietus sitās telpā un uz min. relikvijām, kas vienīgās še saglabājušās no tiem laikiem, cits gan nekā, izņemot Dinsberģa paša gatavotos sienas paneļus ar nelieliem rotājumiem. Vispār telpa ar relikvijām atstāta vēja vaļā; kāda laipnīga sieviņa, kas mums, dažiem interesentiem, telpas izrādīja, izteicās, ka par Dinsberģa piemiņas lietām neviens zinātājs un saimnieks neesot, viņa no laipna prāta relikvijas novietojusi un pieskata.”
Vēlāk, 1971. gadā, rakstnieks no sava arhīva Talsu novadpētniecības muzejam piedāvā 26 eksponātus topošā Ernesta Dineberģa piemiņas muzeja izveidei. Protams, muzeja dzimšanas dienā 1972. gada 13. maijā, Dorbe ir klāt un stāda ābelītes kādreiz E. Dinsberģa koptajā dārzā.

Sastopoties ar Herberta Dorbes domām viņa 120 dzimšanas dienā (15.02.2014), es priecājos, ka mums, dundziniekiem, ir gods turpināt cienījamā ventspilnieka ideju. Vienīgi tas Dorbes  „radīšanas ātrums un vieglums” mums noderētu, kaut vai līdz mūsu Ernesta Dinsberģa 200 dzimšanas dienai, H.Dorbes novēlēto 19. gadsimta sākuma skolas klasi tepat atverot.
Ivars

P.S Rakstā lietoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu H.Dorbes fonda dokumenti
17.02.2014.  |  
1
Uz skolu. Tāpat kā toreiz, 1843.gadā, tūdaļ pēc Zvaigznes dienas?
     "Pēc zvaigznes dienas Dűnsberģis viens pats tajā jaunā ēkā uzsāka skolu ar 60 skolēniem. Nezinu vairs, kādas nevaļas dēļ neatbrauca mācītājs pie skolēnu pirmreizīgās uzņemšanas jaunā skolas mājā. Tāpat vairs nevaru atminēties, kādu uzrunu un lūgšanu viņš turēja skolu atverot. Klasē bija galdi, beņķi un skapis, arī viena melna sienas tāpele, kuri visi vēl tagad tur stāv. Dziesmu grāmatas bērni paši bija līdz paņēmuši, jo mācītājs svētdien baznīcā paziņodams, ka jaunais skolas nams, ar Dieva palīgu nu esot gatavs, bija pieteicis, lai bērniņi turp sapulcējoties, paņemot līdz dziesmu grāmatas. Citas grāmatas nekādas nebija. Vecāki bija atnākuši bērniem līdz, pilni ziņkārības, ko nu bērniem mācīs tajā jaunā skolas namā? Jo skolas nams un skola tolaik bija sveša lieta.
     Pirmo nedēļu Dűnsberģis nodarbojās tikai ar lasīt mācīšanu, jo bez nekādiem skolas līdzekļiem, taču nekā cita nevarēja iesākt. Svētdien viņš aizgāja pie mācītāja, tam izteikt savas ― ne ― skolas vajadzības. Mācītājs teica, ka barona kungs licis apgādāt tāfeles, grifeles, papīri un grāmatas. Tās visas viņš pirmdien pats turp aizvedīšot. Un tā arī bija. Domāju, ka atveda 50 vai 60 tāfeles, paku grifeļu, 6 lielas koka tintes glāzes, tinti, papīru, 6 lielas bībeles, kādas 12 vai vairāk vecas un jaunas dziesmu grāmatas, tikpat daudz arī Stendera mazās bībeles, un bez tam vēl dažas citas mazas grāmatiņas un bībeles katķismes. Nu bija līdzekļi (kādi viņi tolaik bija) mājās un varēja krietnāki iesākt skolas darbus: lasīt, rakstīt, rēķināt (jo starp grāmatām bija arī Műllera lielā rēķināšanas grāmata vāciski) un dziedāt, (Cīravas – Dzērves skolā mācīja dziedāt pēc cīpariem). Mācītājs nu iedeva darbu stundu rādītāju. Šis pirmais rādītājs jau sen pazudis, tikai to vēl atminos, ka katru rītu no plkst. 7 ― 9 bija jāmāca bībeles stāsti un katru vakaru no plkst. 5 ― 6 katķisms. Jo šie divi priekšmeti bija tās pamatā mācībās. Citās stundās lasīja, rakstīja, rēķināja. Pēcāk, kad barona kungs skolai iedāvināja landkartes, planiglobus, ne saliecamu, bet uzrullējamus, ko vēl lika ar laku pārvilkt un kas pie visas lietošanas izturēja vairāk nekā 35 gadus ― kad šīs kartes dabūja, tad mācīja arī ģeogrāfiju un pa brīžam arī kādas druskas no vēstures." *

     “Tās lielākās brīvības labumu piekopējas ir skolas. Itin kā jauki sildīdami un augļodami stari saulei nāk līdz: tā brīvībai nāk līdz skolas. Kad nebija nekāda brīvība, tad arī nebija nekādas skolas; bet jo nu brīvība augstāk pakāpj, jo vairāk rodās skolas, un skolām līdz dziedātāju biedrības, skolotāju sapulces, teāteri, viesības vakari, tāpat arī laukkopības sapulces u.t.j.pr. Caur tām visām Latviešu verdzībā nospiestais prāts un gars, kā jauna pavasara rasā, atdzīvojās, veldzinājās, zaļo un sāk ziedēt.” **

* Poruks Jānis. Ernsts Dünsberģis. Autobiografija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. - Cēsis, 1904.
** E.Dinsbergs. Etnogrāfija. Rīga, 1876. //  5.nodaļa. Latviešu dzīve tagadējos brīvlaikos 23.lpp.
07.01.2014.  |  
2014.gadu iesākot
Jau 1877. gadā kāds Kubalu skolas skolnieks domrakstā par uzvedību skolā piemin „domas sirdī”: „Kad skolmeisters viņus māca, tad visi sasēdās galdos un klausās, ko skolmeistars stāstīs. Viņi visi gan kopā sēž, citi klausās it uzmanīgi bet citi doma uz blēdību, uz pīpu smēķēšanu uz visādiem niķiem, kas to tagad var izteikt. Kad nu skolmeistars prasa viņam, tad tie nu stāv kā stabs. Skolmeistars viņu ķer pie ausīm un tad satricina viņu un ieliek stūrī. Kad viņu no stūri izlaid tad viņš ir jau uzmanīgs. Bet necik ilgi viņam ir ļaunas domas sirdī, viņš nevar atsvabināties no savām nelabām domām, bet kad viņš nevar dabūt pīpi smēķēt, tad viņš ir bāls kā līķis.” *
 
Šodien, iepazīstot pirmo latviešu autora dzejoļu krājumu bērniem**, muzeja ciemiņi it bieži izvēlas dzirdēt E.Dinsberga dzejoli „Sirds”, kas sākas ar vārdiem:
 
Es krūtīs sirdi dzīvu, labu
Un sajūtīgu sajūtu;
Tā vald’ un groza visu dabu,
Ka to, ko gribu, padaru.

 
2014.gadu iesākot, pateicos mūsu draugiem par atbalstu muzeja pasākumos un dāvinājumiem muzeja krājumam !
 
Skaidras domas sirdī, diezgan gribas un dūšas, izsakot tās vārdos un darbos. To vēlu Jums!
 Ivars

Viss raksts
02.01.2014.  |  
Tepat tuvumā, līdz 31.oktobrim
Kubalu skolā - muzejā, katru darba dienu no 9.00 - 18.00, 

1.novembrī mājupceļā uz Latvijas nacionālo bibliotēku dosies izstāde ar Ernesta Dinsberga un Ludviga Adamoviča gara darbiem, 19.gadsimta skolas grāmatām. 
 
Varbūt sastapšanās ar senu grāmatu ir Jūsu vēl nepiedzīvotais notikums. Lielajā grāmatu pulkā (92 izdevumi) atrodami arī sevišķi latviešu grāmatniecības retumi: Pirmā bilžu grāmata (1861), pirmais ģeogrāfijas atlass (1861), pirmā bērnu stāstu grāmatiņa (1866), pirmā dzejas antoloģija latviešu valodā (1868), pirmā mācību grāmata jūrskolām (par navigāciju, tulkojums, 1869); pirmais mīlestības paraugvēstuļu izdevums (1870), pirmā dzejoļu grāmatiņa bērniem (1873), pirmā bērnu audzināšanas rokasgrāmata (1874), pirmā bērnu lasāmgrāmata (1878) pirmā grāmata par Eiropas tautu etnogrāfiju (1878), pirmā luga bērniem (1878), pirmais Homēra Odisejas tulkojums latviešu valodā (1890), pirmais pasaules vēstures izdevums (1892.-1902).
Tie visi ir Dundagas skolotāja Ernesta Dinsberga darbi. Patiesi.
Uz tikšanos! 
Viss raksts
23.10.2013.  |  
Uz skolu
Sestdien, 7. septembrī.
Dinsberga pamatskolu slēdz 1964.gadā. Tomēr 1843. gadā atvērtā skola tepat pie Kubalu dambja stāv vēl šodien. Kā pēdējos gados parasts pirmajā septembra sestdienā tiek turēta skola agrākiem skolasbērniem. Šoreiz sanākuši vismaz 80.
Viss raksts
09.09.2013.  |  
Saziņa
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
 Nelietība un meli lai paliek tāļu no manis.
 Kam dārzā bites, tam medus lēts.
 Lielai jūrai lieli viļņi.
 Biezam mežam slaiki koki.
 Ātri deg, ātri dziest.

 
Karlis Magur iz Ludiem
Proves raksti, 1896.
1
2
3