Lapas karte:
Saziņa
>> Muzejs
Muzejs
- muzeja jaunumi,
- pārdomas, ierosmes par apvidus vēsturi, kultūras mantojuma saglabāšanu un muzeja darbību,
- muzeja darbības atbalsta iespējas,
- ieskats muzeja dzives notikumos,
- atbildes uz Jūsu ierosinājumiem.
Uz tikšanos!
17. jūnija pēcpusdienā Kubalu skolas – muzeja durvis bija plaši atvērtas, gaidot mazus un lielus ciemiņus, muzeja draugus, atbalstītājus un sadarbības partnerus, lai atzīmētu skolas ēkas 175. gadu un muzeja 45 gadu jubileju!
Pašā iesākumā tumšie mākoņi ar dažām lietus lāsēm vēlēja radoša darba bagātus gadus skolas sētai un svētku radīšanas prieku sanākušiem ļaudīm.
Svētkus atklāja Dundagas novada domes izpilddirektore Zinta Eizenberga un muzeja vadītājs Ivars Abajs. Dundagas pašvaldības laba vēlējumus muzeja rītdienai iemūžinās dāvinātais koks – krasta ķļava. Tā zaļos tepat, agrākā Mālkalnvalka krastā, blakus Dundagas kora stādītājam ozolam un dundadznieka Viļņa Mitlera dāvātai eglei.
Turpinājumā ar rakstnieka Herberta Dorbes 1964.gadā pausto ideju par muzeja izveidi iepazīstināja H. Dorbes muzeja vadītāja Inese Aide. Mirdza Jonele, Talsu novada muzeja direktore, turpināja stāstu par muzeja izveidi un tā atvēršanu 1972.gadā, pieminot toreizējo muzeja darbinieku, direktores Annas Rasas devumu un vietējo dundadznieku atbalstu. Kubalu skolas – muzeja vadītājs Ivars Abajs raksturoja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja lomu muzeja aizsākumā, latviešu kultūrvēstures pētnieku, literātu Romāna Pussara un Saulcerītes Vieses ieguldījumu muzeja ekspozīcijas izveidē. Īsumā raksturojot sabiedriskā muzeja darbības laiku, muzeja vadītājs pievērsās pārmaiņām, ko kopš 1992.gada Dundagas pagasta, tagad novada, pašvaldības muzejs piedzīvojis. Pateicības vārdi tika veltīti sabiedriskā muzeja darbiniekiem: Klaudijai Kēnigsvaldei, Marinai Kēnigsvaldei, Birutai Šenkevicai, Ritai Langmanei un pašvaldības muzeja darbiniekiem. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietnieks Mārtiņš Kuplais savā uzrunā muzeju salīdzināja ar bērnu, kurš tomēr nekad nepieaug, – par to visu laiku jārūpējas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris sniedza īsu ieskatu kultūras pieminekļu sadalījumā un iepazīstināja ar citām Latvijas un kaimiņvalstu vecākajām saglabātām koka skolas ēkām. Ar topošo Kubalu skolas ēkas restaurācijas būvprojektu, muzeja telpu plānojumu, iepazīstināja arhitekte Ināra Caunīte. Sarunu daļu noslēdzām ar sadarbības tēmu. Tikai kopīgiem spēkiem: sadarbībā ar novada ļaudīm, kultūras, izglītības iestādēm, kultūras vērtību glabātājiem muzejos, bibliotēkās, arhīvos un profesionāļiem dažādās radoša darba nozarēs arī mazs muzejs var pastāvēt un paveikt lielus darbus. Par ilggadīgo sadarbības pieredzi ar Kubalu skolu - muzeju runāja vistālāko ceļu mērojušie ciemiņi no Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeja Igaunijā.
Svētku dienas darbnīcas ar skaistu klases harmonija spēli ievadīja ērģelniece Ieva Jurga. Īpaši jauki bija dzirdēt Ernesta Dinsberga 1859.gadā sacerēto “Dziesmiņa pie skolmeisteru sanākšanām dziedama” ar viņa toreiz izvēlēto melodiju - Ludviga van Bēthovena komponēto “Odu priekam”. Pēc tam bija iespēja izstaipīt kājas un pievērsties organizētajām darbnīcām. Saimniecības ēkā restaurators Aigars Vējkrīgers rādīja un stāstīja, kā tīrīt un saglabāt koka priekšmetus, cīnīties ar mazo grauzēju – ķirmi. Turpat blakus ciemiņi, Vilnim Iesalniekam un Ilzei Iesalniecei- Brukingai piepalīdzot, varēja “malt” pienu un kult sviestu. Turpat sētā gan lieli, gan mazi devās rotaļās kopā ar folkloras kopu “Rotaļnieki” Ināras Salavas vadībā. Krietnam palīgu pulkam palīdzot, kopā ar mājiniekiem Guntu un Mārtiņu virtuvē un skursteņnamā darbojoties, skolas maizes krāsnī izcepām pīrāgus.
Kad viss bija sagatavots, vēl tikai atlika izrotāt telpas ar meijām, uzklāt svētku galdu un appušķot sevi ar vainagiem. Svētku galds bija klāts ar pašu ceptajiem pīrāgiem un citiem vietējiem gardumiem –sklandraušiem, kazas sieru, jubilejas kliņģeri u.c.. Pateicamies Elmai Zadiņai, Mārai Šleinerei un Dundagas veikalam “Top”!
Pēc plaša ceļojuma pa Vidzemes muzejiem un bibliotēkām, skolas ēkas bēniņos uz brīdi “atpūtās”, sadarbībā ar Palamuses O. Lutsa draudzes skolas muzeju Igaunijā pērn veidotā, ceļojošā izstāde “Kas vīņ tād i’? / Kes nad on?”. Viesistabā jaunajās vitrīnās bija skatāma izstāde ar muzeja krājuma materiāliem par novada skolu, kultūras un saimniecisko iestāžu vēsturi. Saimniecības ēkā piedāvājām ekspozīciju ar iedzīves priekšmetiem un darba rīkiem, arī ieskatu skolas vēsturi ilustrējošos attēlos. Turpat varēja ieklausīties Arnolda Grīnfelda atmiņu stāstos par skolas dzīvi šeit 1930.gados.
Par palīdzību pasākuma organizēšanā un norisē pateicamies mājiniekiem, darbnīcu un aktivitāšu vadītājiem. Priecājāmies par Dundagas novada pašvaldības, Saimnieciskā dienesta un Dundagas Kultūras pils sniegto atbalstu! Pateicamies visiem “katķisma” stundas skolotājiem, runu teicējiem! Jauks pārsteigums mums bija Ivara Šleinera kaziņu ganāmpulks skolas aplokā! Liels paldies sveicējiem, visiem ciemiņiem par kopīgi radīto svētku dienu!!
Uz drīzu tikšanos!
Kubalu skolas- muzeja ļaudis
Saziņa
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
Kas skolu atstājis nevaid palicis jo
gudrs savā prātā nedz jo dievbijīgs
un jo mīlīgs savā sirdī tas lai
nevienam neteic ka skolā ir bijis jo
viņš tam namam padara kaunu.
Kārl Krauze
Proves raksti, 1844.
Proves raksti, 1844.
1
2
3
