2018. gada raksti

Muca ir gatavota no koka dēlīšiem un apjozta ar 4 dzelzs stīpām. Gatavojot mucu, tās malas tika īpaši nostiprinātas, lai nodrošinātu tās drošu pārvietošanu. 
Lielākoties pastāv uzskats, ka mucas tiek gatavotas tikai šķidruma uzglabāšanai, bet, patiesībā, agrāk mucās tika uzglabāti arī sausi labumi, kā milti, ogas un gaļa. Bieži mucas tika izmantotas arī, lai izmērītu kādas vielas ietilpību vai svaru. 
Stendes muižas arhīvā ir atrasta precīza miestiņa gatavošanas recepte no 18. gadsimta. Izlasot recepti var secināt, ka dzēriens tika gatavots ne tikai saimei, bet arī ciemiņiem, kas nāca saimniekus apciemot Jāņos.
18. gadsimta miestiņa recepte:
Uz 5 mārciņām medus ar šūnām ņem divreiz pa 140 stopiem ūdens. Dienu iepriekš medu iemērc siltā ūdenī, lai tas izkustu. Nākamajā rītā to lej kublā, kam pārlikts palags kā siets. Pēc tam to vāra līdz puse ūdens novārās un paliek tikai 140 stopi; vārot ir rūpīgi jānosmeļ putas. Tikko sāk labi vārīties, tā ieliek, maisiņā cieši iesietu 1 mārciņu apiņu. Apiņiem jābūt notīrītiem no sēklām, kātiem un lapām, tādēļ tos labi pārlasa un izsijā. Lai pārliecinātos, vai dzēriens ir pietiekami ilgi vārīts, siltā miestiņā ieliek nevārītu olu. Ja tā iegrimst visa- tas norāda, ka vēl jāvāra. Ja ola iznirst monētas platumā- ir labi, ja ola parādās vēl augstāk- jāpielej vēl ūdens. Ja katls nav pietiekami liels lai visu nepieciešamo ūdeni uzvārītu uzreiz, pielejamais ūdens jāuzvāra atsevišķi. Kad miestiņš gatavs, to atkal caur palagu nokāš kublā. Kad tas citu dienu jau atdzisis remdens, tad to pilda mucā, bet ne līdz malām. Ieber 6 ēdamkarotes rauga, ne pārāk cieši iebāž spundi un pie siltas krāsns raudzē 9 dienas. Devītajā dienā miestiņu atkal caur audumu pārlej citā mucā un noliek pagrabā.