Lapas karte: Skola >> Iesākums

Iesākums

 
 
1838.gada rudenī agrākajās Kubalu mežsargmājās skolotājs Ernests Dinsbergs sāk turēt skolu kādiem desmit bērniem. Iztiku skolotājs iegūst pats, apsaimniekojot mežsargmāju zemi. 1842.gada rudenī, tepat Kubalu mežmalā, ir uzcelts stalts skolas nams. Ziemsvētkos skolotājs pārceļas uz jauno skolas ēku un janvārī, pēc Zvaigznes dienas, uzsāk skolu ar 60 skolēniem.
1838.gada vasarā „svētdienas vakarā pēc veciem Jāņiem” Ernests Dinsbergs pārceļas uz skolotāja pārtikai un algai nodotajām Kubeles mājām. „Veci pakši, tukšas mājas, tukšas visas maliņas! Vecs pus satrūdējs galds istabā pie loga un tas vecs nabadziņš pie krāšņa, tas bija viss, ko no veca tur atradu. Cik atminos: arī pelēkraibs runcis uz krāšņa. .. Istabā un kambarī mazie vecmodes lodziņi zaļiem, bieziem glāžu gabaliņiem un skalganiem izlaboti, un durvis, kur vējš nāca iekšā bez spraušanās. Pie loga vecs apkapāts beņķis. Sienmaļi, griesti visi nokūpējuši melni, grīda izpuvuse, jumts vietām caurs, ka lietum līstot, tecēja ūdens iekšā. .. Kalps ar savu sievu bija aizgājuši uz pļavām pļaut un grābt. Māsa mājās slauca tās trīs govis. Itin sērīgs apskatījos visu to pieminētu tukšību, un cik tas izrādījās pretīgi tai pilnībai, pie kā biju paradis mācītāja muižā. .. – Pienāca vakars, kur nu gulēt? Istaba un kambaris tukši. Māsa tur uztaisījuse sevim guļu. Gulta pašam gan bija, bet tikpat tukša kā kambaris. No mācītāja kundzes es gan biju par rubli nopircis 2 vecus palagus, bet ar tiem vien nevar uztaisīt gultu, vajag arī, ja ne vairāk taču arī čubas un maisu, kur tās iebāzt. Tas nebija. Tādēļ vakariņos drupant maizi (tā Dundzinieki sauc maizi pienā iedrupinātu) sastrēbies, paņēmu savus palagus un vecus novalkātus paltrakus, jo cits seģis nekāds nebija, kāpu uz staļvirsu, kur atradu pāris klēpjus vecas govju atēdas, tur uzklāja palagus, un Dievu pielūdzis, metos tur virsū, apsedzos ar saviem veciem paltrakiem,..  No rīta piecēlies, gāju uz pļavu. Kalps jau bija apgādājis izkaptu, un tā tad pļāvām divati vien, kamēr nopļāvām savas pļavas. .. ” [1]
 
Par skolas  turēšanu skolotājs saka: "Kādu ziemu bija desmit, kādu ziemu arī vairāk skolēnu. Vienu ābeci viņš dabūja no mācītāja, tā bija visas skolas grāmata, un skolotājam pašam arī vairāk nebija, kā dziesmu grāmata un tā bībele, .. Nedabūju arī nekādu sveci vakaros par gaišumu (petroleja tolaik vēl nebija) , bet ja kādu stundu mācījās, tad vienam skolēnam bija skala uguns jārāda. Viņa mācības bija: burtot, lasot drusciņ rakstīt un Dundangas katķizmi, ar virsrakstu: “Īsa izstāstīšana, kurā tie bērnu mācības gabali jo saprotami darīti priekš Dundangas draudzes,” bērniem likt no galvas mācīties. Tas bija viss, ko viņš bez kādiem skolas līdzekļiem varēja mācīt, .. Dziedāšanu tolaik mācīja pie cipariem, un kad viņam nebija nekāda sienas tāpele, tad ciparus labi treknus uzrakstīja uz papīra lapu, to piekāra pie vecām melnām kambara durvīm. Tik vāji un nabadzīgi gan retais skolotājs skolu sācis."  [1]

E.Dinsbergs par jauno skolas namu: "Skolas ēku uzbūvēja 20 asis (120 pēdu) garu, 7 asis (42 p.) platu un 8½ pēdu augstu, pēc tolaiku aprēķinuma ar 10 istabām, vidū skursteni ar plašu uguņa namu. Vienā galā 2 lielas klases istabas, 7 asis garas un 3½ asis platas, katra ar 4 logiem un aiz tām 2 mazie maizes noliekami kambari. Otrā galā 6 istabas, 2 skolēniem priekš gulēšanas un tās 4 skolotājam priekš dzīves. .. Visapkārt namu bija liels mežs un kungu pusē desmit līdz piecpadsmit soļus no lielajām ārdurvīm tāds muklains biezums, ka lai vilki tur taisa midzeni un līdz pat Jāņiem neizžuva.[1]
 
1. Poruks Jānis. Ernsts Dünsberģis. Autobiografija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. - Cēsis, 1904.
Viss raksts
Skola
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
   
   Mācies priekš dzīves, bet ne priekš
   skolas.  Miers baro, nemiers posta.
   Ar stipru neej  lauzties, nedz ar
   bagātu tiesā. Ko sēsi, to pļausi
   Deviņi amati desmitais bads.
Karlis Biķ iz Kubelim
Proves raksti, 1896.
1
2
3